Autora komentārs 2020. gada 4. oktobrī – Wow. Šo visu uzrakstīju es? Pamazām sāku atcerēties visas negulētās naktis, kuras pavadīju, stundām un dienām ilgi rūpīgi klabinot katru apakšsadaļu, kā arī dienas, kad devos testēt konkrēto kameras aspektu – tumsu, ainavas, tuvplānus, portretus. Šis apskats ir mans ‘Magnum Opus’, jo neviens no maniem 81 teksta un 26 video apskatiem nav bijis tik strukturēts, padziļināts un piekasīgs detaļām. Šis apskats bija vērā ņemams notikums manā dzīvē, un tas definēja visus manus nākotnes rakstu darbus.
Protams, ne visam sevis teiktajam es piekrītu. Es esmu ieguvis pozitīvāku skatu uz AMOLED displejiem, un nevar noliegt tos uzlabojumus, kurus tie gadu laikā ir guvuši. Bet arī 2013. gadā Samsung Galaxy S4 ekrāns bija pelnījis vairāk par 5 ballēm. Tāpat diezgan interesanti lasīt nievājošās piezīmes par Samsung plastmasas korpusu pirms septiņiem gadiem, jo šobrīd es burtiski lūdzos, lai Samsung un citi ražotāji atsāktu veidot flagmaņus no kaut kā cita, kā stikla, + atkal ļautu nomainīt bateriju.
Ja man būtu laika mašīna, es censtos pagātnes sev ieskaidrot, ka ne viss ir ‘nožēlojams’ vai ‘labākais pasaulē’. Komentāri oriģinālpublikācijā pareizi norādīja uz šī vārda pārmēru un nepamatotu lietojumu, un es nākotnes rakstu darbos esmu centies izvairīties no pārmērīgas un neattaisnotas hiperbolas.
Kā šie konkurenti tiek vērtēti šodien? Pavisam vienkārši. Samsung šo kauju uzvarēja pilnībā neapšaubāmi. Ar katru paaudzi Samsung Galaxy S sērija tiek pārdota arvien lielākos apjomos, un tas ar savu eleganto stikla korpusu un uzlaboto One UI ir visas Android platformas ‘flagmanis’.
HTC savu M7 dizainu bez lielām izmaiņām izmantoja vēl divās paaudzēs. M8 izlaboja lielu daļu no trūkumiem – kameras darbību dienasgaismā, kapacitīvās vadīklas zem ekrāna, asās malas utt. M9 bija beigu sākums HTC, un papildu tā garlaicīgajam un neinovatīvajam dizainam, Snapdragon 810 čipsetam bija pārkaršanas problēmas, kas to bieži vien padarīja lēnāku par 805. Man pietrūkst HTC, jo viņi vienmēr centās darīt lietas citādāk.
Sony Xperia Z bija nišas telefons. Sony Xperia 1 II vēl aizvien ir nišas telefons. Tiem ir sava, unikāla klientūra, kas izvēlas tikai Xperia. Tiem nekad nav bijis un nebūs ‘mainstream appeal’. Diemžēl jāsecina, ka liela daļa no viņu nespējas konkurēt ar Samsung slēpjas viņu stratēģijā. Mārketinga kampaņa Eiropā un ASV nav bijusi tik efektīva kā konkurentiem. Tāpat 2019. gadā tika atklāts, ka iemesls, kādēļ Xperia viedtālruņu kameras radīja tik lielu vilšanos, bija apzināta sabotāža no viņu ‘Alpha’ kameru divīzijas. Viņi nav vēlējušies, lai Xperia viedtālruņi izkonkurētu ‘Alpha’ fotoaparātu tirgus pozīcijas. Ekselenti nospēlēts, jo, kamēr viņi cīnās paši savā starpā, konkurenti – Apple, Samsung un citi – izmantojot Sony pašu ražotus sensorus, viņiem apkārt meta saulītes. Līdzīgi kā HTC One, arī Xperia 1 ir stulbs nosaukums, bet vismaz kameras tajos ir lieliskas.
P.S. Man pietrūkst laiki, kad 450Ls viedtālrunis šķita dārgs. Mūsdienās flagmaņu cenas var rakstīt jau ar četriem cipariem, un, manuprāt, tas ir pavisam nepareizi.
Raksts oriģināli publicēts 2013. gada 21. jūlijā. Pārpublikācijas tekstā nav veiktas izmaiņas; tas tiek pasniegts, kāds bija.
Dārgie lasītāji, šodien Jums piedāvāju pašu ambiciozāko rakstu, kādu vien esmu veicis. Dziļākais, apjomīgākais un detalizētākais apskats, kādu vien esam radījuši un nevis par vienu aparātu, bet par veseliem trim. Un nevis par šādiem tādiem, bet gan par šī gada trim vissvarīgākajiem, populārākajiem un aktuālākajiem viedtālruņiem – Samsung Galaxy S4, HTC One un Sony Xperia Z. Būs interesanti!
Ievads
Tieši ar šādu frāzi – būs interesanti – es iesāku pagājušā gada titānu, Galaxy SIII un One X, salīdzinošo testu. Pagājušā gada derbijs noslēdzās ar pilnīgu Samsung uzvaru, GS3 tiekot pārdotam vairāk nekā 40 miljonos eksemplāru, konkurentu HTC atstājot ar pamatīgu pieprasījuma kritumu un finansiālām problēmām. Tik lielām, ka februārī prezentētais One ir kaut kas vairāk par parastu viedtālruni – tas ir taivāniešu kompānijas jautājums uz dzīvību vai nāvi. Šogad likmes ir augstas.
Samsung Galaxy S viedtālruņu līnija ir sasniegusi gandrīz tādu pašu zīmola atpazīstamību kā iPhone (protams, ne gluži bez aplīmētu tramvaju, pretenciozu TV reklāmu un plakātu katrā kvartālā palīdzības), un ap Galaxy S4 virmojošais haips bija sasniedzis tādus mērogus, ka tā atklāšanas pasākums Ņujorkā bija drīzāk kā Brodvejas izrāde, nevis tehnoloģiju prezentācija. Rodas sajūta, ka katra SGS viedtālruņa komerciālā veiksme pieaug ar ģeometrisku progresiju, jo Galaxy S4 pārdošanas rezultāti četrus mēnešus pēc prezentācijas jau sasniedza 20 miljonus eksemplāru, esot 1.7 reizes pieprasītākam nekā Galaxy S3 pagājušogad.
HTC, savukārt, līdz šim drūmi kurināja pīpi gandrīz monopolistiskā Samsung ēnā, jo, lai gan HTC One X bija lielisks aparāts, to gandrīz pilnībā aizēnoja Galaxy S3 popularitāte. HTC One ir ilgi gaidītā adrenalīna deva stagnējošajā uzņēmumā, pilnībā pārstrādājot gan aparatūras dizainu, gan programmatūru, gan kompānijas tēlu, gan uzsākot mārketinga kampaņu, lai cīnītos pret Samsung – galu galā, bija ļoti maz cilvēku, kuri būtu kaut vismaz kaut ko dzirdējuši par HTC.
Protams, sāka viņi ar pašu stulbāko kļūdu, kādu vien var pieļaut – sliktu nosaukuma izvēli. One. Pēc HTC One X, One S, One V, One SV un One XL… jaunais HTC viedtālrunis ir One. Tas pircējam rada tādu pašu apjukumu kā iPad nosaukumu sistēma (iPad, iPad 2, “jaunais iPad” un iPad ar Retina) – daudzi domā, ka One X ir jaunāks modelis par One, jo papildus cipari un burti parasti nozīmē uzlabotus modeļus. Nosaukums ir tik stulbs, ka internetveikalos šo aparātu atrast ir daudz vienkāršāk, izmantojot tā iekšējo modeļa numuru M7, nevis One, citādi rezultātos parādās visi pārējie One sērijas aparāti. Šobrīd nav iespējams pateikt, cik veiksmīgs ir šis riskantais viedtālrunis, jo vairāki ziņu avoti par šī aparāta veiksmi nonāk pretrunās. Vienu dienu One tiek nosaukts par veiksmi ar vairāk nekā 5 miljoniem pārdotu eksemplāru, citu dienu Bloomberg ziņo par 83% peļņas kritumu. Laiks rādīs, vai HTC paliks virs ūdens.
Šogad spēlē iesaistās arī trešais spēlētājs. Izstādē CES pamatīgu interesi izraisīja Sony pievilcīgais viedtālrunis Xperia Z, un, diemžēl, interese ar laiku noplaka, jo tālrunis tika laists pārdošanā tajā pašā laikā, kad prožektoru gaismu no Sony bija nozaguši HTC One un Galaxy S4, un tam ir pagājušā gada čipsets Snapdragon S4, kurš, vismaz, pēc modeļa numura spriežot, ir vecāks nekā Snapdragon 600, kas ir iekš Galaxy S4 un HTC One (lai gan to, kāpēc tas neko nenozīmē, paskaidrošu vēlāk apskatā). Jebkurā gadījumā, mums šķiet, ka šis tālrunis ir nepelnīti aizmirsts, tādēļ mēs to sūtām cīņā pret abiem pārējiem 2013. gada titāniem, jo Xperia Z arī ir savas unikālās īpašības, ar kurām pievērst pircēju uzmanību.
Kurš no šiem aparātiem ir labākais – uz šo jautājumu atbildēt nav iespējams, jo neviens no tiem nav nevainojams – katram aparātam ir savas labās īpašības, un vietas, kur gribas jautāt inženieriem – kas, pie velna?! Tāpat daudzi vērtējumi, piemēram, dizains, ekrāna krāsatveide, skaņa u.c. ir pakļauti subjektīviem vērtēšanas kritērijiem un lietotāja paša gaumei, tādēļ, lasot šo apskatu, iesakām ņemt vērā, ka šis ir CTRL.lv subjektīvais viedoklis un, izvēloties viedtālruni, jāizmanto paša kritiskā domāšana un jāņem mūsu teiktais ar šķipsnu sāls.
Šis ir pirmais apskats, kurš izmanto mūsu jauno, uzlaboto vērtēšanas skalu, kura apakšsadaļas sadala daudz detalizētāk.
Dizains (20% no vērtējuma)
Katrs no šiem aparātiem dizaina jomā ir gājis savu ceļu. Galaxy S4 izlēmis nenovirzīties no veiksmīgās Galaxy S3 formulas, tādēļ nezinātājam varētu šķist, ka jaunais gandrīz nekādi neatšķiras no vecā. HTC One, savukārt, iedvesmojies no M1 Abrams tanka, tādēļ pilnībā ietērpies alumīnija bruņās. Toties Xperia Z kā savu paraugu izvēlējies Bravia televizorus – abas tālruņa puses sedz melna stikla virsma, uz kuras nav neviena lieka elementa.
Galaxy S4
Neteikšu, ka Galaxy S4 ir kļuvis glītāks – drīzāk mazāk neglīts. Tas vēl aizvien izskatās ļoti dīvaini, bet šoreiz tam ir izlabotas daudzas lietas, kas padarīja veco modeli neciešamu acij. Piemēram, apmalītes gar ekrānu ir kļuvušas šaurākas un neveiklā vieta starp ekrāna apakšējo malu un fiziskajām vadības pogām ir samazināta līdz minimumam. Tāpat, lai gan aparāts vēl aizvien izskatās vislabāk baltajā versijā, pārējās krāsas ir zaudējušas nepavisam ne pievilcīgo skrāpētā alumīnija tekstūru, vietu rodot modernākam, punktotam plastmasas korpusa rakstam.
Viedtālrunis vēl aizvien izskatās pēc izkusuša Galaxy Note, bet, salīdzinājumā ar Galaxy S3, ierīce ir ieguvusi daudz taisnstūriskākas un cilvēciskākas formas, vairs neizskatīdamies pēc slīpēta oļa. Protams, spriežot pēc pārdošanas rezultātiem, cilvēkiem patika Galaxy S3 dizains, bet es to uzskatu par vienu no neglītākajiem aparātiem, kāds vien redzēts pēdējos gados; Galaxy S4 nav nekāds dizaina avangards, bet tajā pašā laikā tas vairs neizskatās kā pilnīgs krāms. Priekšpusē ir Gorilla Glass stikls, kura vidū ir milzīgs 5 collu displejs, apakšā ir fiziska Home poga un kapacitīvas Menu un Back pogas, bet augšpusē – mazs Samsung logo, skaļrunis, tuvuma un gaismas sensors un videozvanu kamera. Samsung ir samazinājuši apmalīšu platumu, tādējādi korpusā, kura izmērs ne tikai nav pieaudzis, bet arī pat palicis nedaudz šaurāks par Galaxy S3, viņiem izdevies ievietot 5 collu displeju (par 0.2 collām lielāks nekā GS3). Aparāts arī kļuvis plānāks (7.9mm pret 8.6) un par 3 gramiem vieglāks (130g).
Aizmuguri klāj ļoti plāns un lokans glancētas plastmasas vāciņš. Uz tās pašā apakšā Samsung stilā ir skaļruņa režģītis, bet augstāk ir kameras visu redzošā acs, mazs LED un Samsung logo. Vāciņam ir tās pašas problēmas, par kurām rakstījām iepriekš – tas ir plāns, lokans, un vēl aizvien tas ieplīst vārgajā vietā zem 3.5mm austiņu ieejas. Kopš Galaxy S2 nevienam Samsung viedtālrunim nav bijis pienācīgs aizmugurējais vāciņš, kurš nebūtu jāloba nost kā vārītas olas čaumala. Sāni, savukārt, veidoti no… vai tā varētu būt? Vai tiešām Samsung savos aparātos izlēmuši izmantot īstu alumīn… ai, nē, tas ir tikai viltojums. Tā ir tikai lēta plastmasas imitācija. Vismaz bloķēšanas poga un skaļuma slēdzis kā mierinājumam veidoti no metāla. Apakšā, savukārt, ir microUSB ports, bet augšā ir 3.5mm audio ieeja.
HTC One
Taivāniešu dizaineri centušies izveidot ko jaunu, un viņiem tas ir izdevies. Apvienojot labāko pieredzi, ko viņi ieguvuši, ražojot augstas kvalitātes viedtālruņus, viņi radījuši One. Atšķirībā no Galaxy S4, šīs ierīces cena patiešām ir jūtama tās korpusā. Uzbūves kvalitāte ir lieliska – nekas negrab vai nekustas. HTC One korpuss ir veidots no matēta alumīnija – priekšpusē ekrāna stiklu no augšas un apakšas apņem divas alumīnija joslas; uz katras ir pa BOOMSOUND™® by Dr® Dre™® stereoskaļrunim; savukārt aizmuguri klāj viena alumīnija virsma. Tālrunis izskatās lieliski. Tā priekšpusē ir melna stikla virsma, kuru no augšas un apakšas apņem jau minētās alumīnija joslas. Zem 4.7 collu ekrāna ir divas vadības pogas un starp tām – HTC logo. Zinu – dīvaini…
Aizmuguri klāj alumīnija virsma, kura ir viegli izliekta, un uz tās vidū lepni gozējas HTC logo, augstāk ir kameras acs, kurai blakus ir LED zibspuldze, bet zemāk ir visi birokrātijai nepieciešamie marķējumi un Beats audio logo. Par laimi vai nelaimi, Beats logo diezgan ātri iet nost – uz mūsējā eksemplāra tas gandrīz ir pazudis. Gan augšā, gan apakšā ir baltas līnijas, kuras savieno aizmugurējo daļu ar baltās plastmasas sāniem. Tajos labajā pusē ir diezgan neveikls skaļuma regulētājs, augšpusē ir 3.5mm slēdzis un neērta atbloķēšanas poga, savukārt apakšā – microUSB ports.
Šī ir viena no vislabāk izveidotajām ierīcēm, kāda vien pēdējo gadu laikā redzēta viedtālruņu tirgū, un beidzot Android pasaulei ir kaut kas, ko likt pretī iPhone 5 lieliski nostrādātajam korpusam. Tālrunis rada lielisku pirmo iespaidu, tas tiesa, bet, diemžēl, lietojot šo tālruni, ļoti labi parādās visas negatīvās īpašības, kas piemīt alumīnijam. HTC One korpusam ir tikpat labas saķeres īpašības kā, teiksim… ledum. Ja tālrunis netiek sakampts dūrē kā naža rokturis, tad tas no rokas var izslīdēt; un izliektā mugura situāciju nepadara īpaši labāku. Tāpat korpuss paliek ļoti nepatīkams, ja tālruni lieto ar sasvīdušām vai netīrām rokām, jo alumīnija virsma to visu ļoti pievelk, un tu dvēselē jūties netīrs, ja tālrunis nav tīrs. Bet tas viss ir sīkums, salīdzinājumā ar to, cik ļoti šis tālrunis uzsilst. Skatoties Youtube video, One palika silts; pēc īsas Asphalt 6 spēles sesijas tālrunis jau tuvojās tai robežai, pēc kuras tas nosaucams par karstu, bet pēc 3D grafikas benčmarka šis tālrunis diezgan burtiski bija karsts kā vafeļpanna un to rokā turēt bija ļoti nepatīkami.
Diezgan monolītajam korpusam ir vēl viena pamatīga problēma – to nav iespējams attaisīt mājas apstākļos. Nav redzama neviena skrūve vai vieta, aiz kuras noņemt korpusu; ja kaut kas notiek ar tālruni, veiksmi un lai Dievs stāv Tev klāt. Portāls iFixit, kurš specializējas ierīču uzbūves un izjaucamības vērtēšanā un kritikā, HTC One iedevis reitingu 1 no 10, piebilstot, ka nav iespējams izjaukt tālruni, nesabojājot tā aizmugurējo korpusu, tāpat ekrānu nav iespējams nomainīt, nenoņemot aizmugurējo vāku, tādējādi lieki sarežģījot vienu no vispopulārākajām remonta procedūrām – sasista ekrāna nomaiņu. Perspektīvai – Samsung Galaxy S4 šajā testā tika pie 8/10, savukārt Xperia Z, lai gan to nav apskatījuši iFixit, līdzīgā testā ticis izjaukts diezgan vienkārši (par spīti tam, ka tā baterijas vāciņš nav noņemams).
Viss internets vienbalsīgā korī dzied slavas dziesmas alumīnija korpusam, jo tas tam liekas premium materiāls un viss, kas ir premium, ir labs, ne tā?! Ir pienācis laiks iemācīties atšķirību starp materiālu kvalitāti un uzbūves kvalitāti, ka tās ir divas dažādas lietas un to, ka, lai sasniegtu vienu, nav nepieciešams otrs; to, ka plastmasa ne vienmēr nozīmē lētu korpusu un ka alumīnijs ne vienmēr ir atbilde uz visiem dzīves jautājumiem. Būšu viens no retajiem, kurš saka, ka, lai gan korpuss ir kvalitatīvi nostrādāts, man labāk patīk HTC One X polikarbonāta ietvars – tas rokā sajutās patīkamāks un tam nebija alumīnija izteikto trūkumu.
Tāpat man ļoti nepatīk vadības pogu izkārtojums – ja Samsung Galaxy S4 ir trīs vadības pogas, bet Xperia Z vadīklas ir uz ekrāna, tad One ir tikai divas kapacitīvās pogas (back un home), kurām pa vidu ir ievietots HTC logo. Pogu izkārtojums ir pavisam stulbs – lai piekļūtu atvērtajām programmām, poga jānospiež divreiz, bet, lai tiktu pie Google Now, tā ir jāpietur. Home poga ir labajā apakšējā stūrī, līdz ar to, nospiežot kādu apakšējai malai tuvu ekrāna vadīklu, tālrunis bieži vien Tevi aizsūta uz sākuma ekrānu vai Google Now. Ar HTC logo menu pogas vietā uzņēmums parāda, ka mārketinga komanda šajā jomā ir guvusi virsroku pāri dizaineru birojam, tādēļ lietotājiem jāpielāgojas viņu iegribām. Protams, var pierast, bet tas nemaina faktu, ka šis dizaina lēmums ir pavisam stulbs. Cilvēkiem ar ļoti lielu uzmanību detaļām nepatiks arī HTC logo dizainiskā disharmonija ar pogām, jo, pirmkārt, tas nav izlīdzināts vienā līnijā ar pogu simboliem, un, otrkārt, pogām ir aizmugurapgaismojums, kurš iedegas tumsā, bet logo tāda nav. HTC palaida garām dizaina iespēju, neizmantojot pašu logo kā vadības pogu, bet XDA izstrādātāji atraduši iespēju, kā ierīcēm ar īpaša kerneļa palīdzību to izdarīt.
HTC One ir pieejams matēta alumīnija korpusā (līdzīgā MacBook Pro), kā arī anodētā alumīnijā melnā vai sarkanā krāsā, bet mans viedoklis par anodēta alumīnija korpusiem ir ļoti labi lasāms melnā iPhone 5 apskatā – tie lietošanā ir vēl pretīgāki par parastu alumīniju.
Sony Xperia Z
Viens gājis plastmasas ceļu, otrs ir veidots no alumīnija, bet trešais, savukārt, ir no stikla. Gluži kā iPhone 4[S], gluži kā Nexus 4. Xperia Z no abām pusēm ir iekļauts divās stikla plāksnēs, un tā pirmajā brīdī liekas stulba ideja, zinot, cik daudz saplīsušiem stikliem cauri izgājis iPhone 4 divās paaudzēs, bet Sony lepni vēsta, ka viņu stikls ir veidots Sovngardē un to ir rūdījis pats Alduīns (piebilde – nedaudz pārfrāzēju viņu teikto). It kā nevajadzētu sasisties un skrāpējumiem arī jābūt mazākai problēmai.
Ko mēs varam piebilst – tālrunis testa laikā nav sasities, lai gan tas ir dažreiz iepazinies ar asfalta virsmas īpatnībām, esot gravitācijas izraisītā paātrinājumā; tāpat man ir bijusi tā izdevība iepazīties ar šo tālruni divreiz – vispirms martā, kad šis aparāts bija pilnīgi jauns, un jūnija vidū pēc tam, kad tā virsmā dažādi Latvijas testētāji atstāja savus skrāpējumus. Ekrāns skrāpējas ļoti viegli, saskarē ar asiem objektiem, bet tas ir tādēļ, ka to, kā ziņo Sony pārstāvis, klāj ražotāja uzlikta plēve, un ka īstā manta slēpjas zem tās. Plēvi ir ļoti sarežģīti noņemt (un to nemaz nav paredzēts noņemt), bet, ja ir vēlme lietot aparātu ar maģisku it kā nesaskrāpējamu stiklu, uz kura nav Sony logo – tas ir iespējams.
Aparāts izskatās ļoti minimālistiski, kā Bravia televizors, un uz tā priekšpusē būtībā nav nekā lieka – ir milzīgs piecu collu ekrāns, augšpusē ir neuzkrītošs Sony logo un videozvanu kamera, kā arī simetriski izveidoti skaļrunis un mikrofons attiecīgi tālruņa augšā un apakšā. Z ir vienīgais no trijotnes, kurš atteicies no atsevišķām vadības pogām – eh, ja nekā lieka, tad nekā lieka. Tā vietā navigācija notiek ar programmatūras līmeņa vadīklām ekrāna apakšā. Tieši tā iemesla dēļ liekas, ka Sony inženieri varēja padarīt tālruņa apakšējo malu šaurāku, lai maksimāli tiktu izmantota tālruņa virsma, bet, no otras puses, tā vieta ir lielisks atbalsta punkts īkšķiem, skatoties video; un, galu galā, tas ir veidots svētās simetrijas labad. Esot izslēgtam, tālrunis izskatās burtiski kā melna stikla plāksne, uz kuras nav nekā lieka.
Tikpat tīra ir tālruņa aizmugure – to klāj tāds pats stikla gabals kā priekšpusē, un tur ir tikai maza kameras actiņa un LED diode augšā, pieticīgs Xperia logo pašā vidū, kā arī birokrātijas marķējumi tālruņa apakšā. Abus stiklus sānos apjož līdzīgas glancētas tekstūras plastmasas apmalīte, kuru šķautnēs apņem diezgan raupjas tekstūras gumija. Korpusam ir diezgan nejauka īpašība vākt smiltis spraugās starp stikla virsmu un sāniem, bet tās mierīgi var iztīrīt, iemērcot tālruni ūdenī. Omnibalance dizaina vadlīniju ietvaros tālruņa apmales ir pilnīgi vienlaidu; visi porti atrodas zem plastmasas vāciņiem, kuri turas uz vizuāli vārgām plastmasas kājiņām.
Lai tos atvērtu, nepieciešami nagi, un diezgan gari nagi. Augšpusē ir 3.5mm ports, labajos sānos ir SIM kartes ports, zem kura ir diezgan akcentēta apaļa sudrabota bloķēšanas poga, vēl zemāk ir diezgan neveikli novietota šaura skaļuma vadīšanas poga. Kreisajā pusē, savukārt, no augšas secībā ir microUSB ports (tā vāciņš nav marķēts, mums nācās jautāt Sony pārstāvja palīdzību tā meklēšanā), microSD kartes ligzda, kā arī divi zeltītie kontakti dokstacijai (kura ir komplektā!), tādējādi atrisinot problēmu, kura rodas, virs visbiežāk lietotā savienojuma – lādētāja – plastmasas vāciņu.
Vāciņi ir ne tikai vizuālo untumu dēļ, bet tie arī pilda vienu no vislabākajām Sony Xperia Z īpašībām – šis ir vienīgais no testā esošajiem trim aparātiem, kurš ir… ūdensizturīgs! (Protams, arī Samsung nevarēja neatbildēt, kā atbildi laižot klajā Galaxy S4 Active versiju; bet, būsim godīgi, tā ir neglīta pēc vella.) Xperia Z ir IP57 sertifikāts, kurš apliecina, ka ražotājs ir testējis aparāta ūdensizturību 1 metra dziļumā 30 minūtes, kā arī, ka tas ir pilnībā nodrošināts pret smiltīm. 30 minūtes nav akmenī kalts ilgums – mums izdevās aparātu noturēt ūdenī divas stundas un tas vēl darbojas; tiesa gan, dziļāk par vienu metru nevajadzētu nirt, ņemot vērā spiediena dramatisko pieaugumu ar katru decimetru ejot dziļāk ūdenī.
Parasti, kad domājam par ūdensizturīgiem tālruņiem, mēs iedomājamies par neglītiem gumijas korpusos ar lielām pogām un maziem ekrāniem. Xperia Active… Samsung Xcover… To maina Sony Xperia Z, apvienojot gan lielisku dizainu, gan ūdensizturību.
Salīdzinājums
Lai gan dizains ir ļoti subjektīva lieta – vienam patiks HTC One robustais pamatīgums, savukārt citam pie sirds tuvāks būs Xperia Z askētiskais minimālisms, nav noliedzams, ka neglītākais starp trim ir Galaxy S4, kurš, lai gan ir ieguvis daudz skaidrākas līnijas, vairs neizskatoties pēc izplūdušas pankūkas, vēl aizvien no visiem skatu punktiem kā sarkani lielie burti Impact fontā kliedz par lētumu un rada viltojuma sajūtu. HTC uzdrošinājies visu korpusu izveidot no alumīnija, savukārt Samsung tikai apmalīti uztaisa no alumīnija imitācijas.
Vizuālais noformējums ir viena lieta, bet dizaina funkcionalitāte ir cita. Rokā visērtākais tālrunis, savukārt, ir Galaxy S4, tā noapaļotās malas patiešām ērti iegulst rokās, un, lai gan Samsung ekrāns ir tikpat liels kā Xperia Z un lielāks nekā HTC One, ir par 1.2mm šaurāks par Xperia Z un tikai nedaudz platāks par One, tiesa gan, One ir nedaudz neērtāks rokā dēļ tā asajām malām. Z vispār ir ķieģelis, salīdzinājumā ar abiem – tā pilnīgi taisnās, kā ar nazi nocirstās malas liek aparātam justies neērtam, neļaujot atrast tam piemērotu satvērienu plaukstā.
HTC šoreiz sanācis tāds biezāks, sasniedzot 9.3mm atzīmi, savukārt par plānākā aparāta titulu sīvi cīnās Samsung un Sony, abiem esot precīzi tādā pašā biezumā – 7.9 milimetri. Lai gan, saskaņā ar tabulu, Xperia Z ir vissmagākais, tam sekojot HTC One un Galaxy S4, būtībā HTC jūtas kā vissmagākais, un Xperia Z sajūtu ziņā ir daudz vieglāks nekā tas patiesībā ir. Nespēju pateikt, kādēļ, bet tāda ir sajūta. Jebkurā gadījumā, visi šie aparāti sver aptuveni tikpat un svars nav problēma nevienam – bikses lejā nevilks.
| Ierīce | Augstums (mm) | Platums (mm) | Biezums (mm) | Masa (g) |
|---|---|---|---|---|
| Galaxy S4 | 136.6 | 69.8 | 7.9 | 130 |
| HTC One | 137.4 | 68.2 | 9.3 | 143 |
| Xperia Z | 139 | 71 | 7.9 | 146 |
Lielākais brīnums – vispatīkamākais korpuss ir plastmasas Samsung Galaxy S4. HTC One alumīnija korpuss kā vislabākais liekas tikai pirmajā brīdī, bet, kad to palieto ikdienā, parādās tā trūkumi – kā jau rakstīju iepriekš, korpuss ļoti smērējas, kļūst nepatīkams sasvīdušās rokās, tam arī ir problēmas ar siltuma novadi – aparāts kļūst nepatīkami karsts, kad tiek darītas jaudu prasīgas darbības. Xperia Z izskatās lieliski, bet tam ir tāda pati problēma kā Nexus 4 – ja ražotājs apjož stikla virsmas ar lētu gumijas vai plastmasas virsmu (attiecīgi Z un Nexus 4), tad korpuss visvairāk jūtas tieši kā lētā gumija. Galaxy S4 vismaz ir konsistenti plastmasīgs, un tā plastmasa nemaz arī nav tik slikta – glancētās virsmas ir patīkamas taustei, un, apvienojumā ar patīkamo tālruņa formu, komforta sadaļā tas iegūst visaugstāko atzīmi.
HTC ir vēl viena pamatīga ergonomikas problēma – atbloķēšanas poga ir augšpusē pa kreisi, tādējādi liekot lietotājam ar rādītājpirkstu diezgan augstu stiepties pēc tās; pie tam poga ir ļoti sekla un grūti nospiežama. Skaļuma vadības pogas arī ir diezgan seklas un bezformīgas. Sony, savukārt, milzīgā un apaļā sudraba poga ir labajā sānā tieši tur, kur cilvēkam (nu, vismaz man) ir īkšķis, kad tas ir saliekts, bet zem tās esošā skaļuma vadības svira gan ir diezgan neveikla. Samsung bloķēšanas pogu novietojuši labajā sānā tur, kur īkšķis ir izstieptā pozīcijā, un skaļuma pogas ir kreisajā pusē un tās ir cilvēciskas un ērtas.
Viena īpatnība, kuru neesmu pamanījis nevienā citā apskatā, bet man liekas ļoti svarīga, ir 3.5mm un USB ieeju izvietojumi un tas, kā tās maina tālruņa satvērienu, skatoties filmu, piemēram, klausoties caur austiņām un lādējot. Samsung USB ports ir apakšā pašā vidū, austiņu ieeja – augšpusē uz kreiso pusi; HTC apakšā pa labi ir USB, savukārt paralēli augšpusē ir 3.5mm. Sony katru zem vāciņiem, ielikuši 3.5mm portu augšā pašā labajā stūrī, bet USB ir uz kreisās malas pašā augšā. Samsung un HTC tā nav problēma, jo kabeļi netraucē novietot pirkstus, bet Sony gan nācās meklēt satvērienu, kurš atrastu vietu gan pirkstiem, gan kabeļiem.
Visvienkāršāk tīrīt korpusu ir Sony aparātam tā vienkāršā iemesla dēļ, ka to var iemērkt ūdenī un izmazgāt. Virsmai nez kāpēc ļoti patīk pieķert visa veida putekļus un netīrumus, bet tas viss iet nost, esot zem ūdens. Samsung, savukārt, glancētās virsmas, lai gan pievelk pirkstu nospiedumus, var ļoti vienkārši notīrīt ar lupatiņu. HTC gan tīrīšana sagādā pamatīgas problēmas – netīrumi burtiski līp klāt pie alumīnija virsmām, eh…
Ekrāna stikla virsma vislabākā… arī ir Galaxy S4. Tam ir Gorilla Glass 3, kura virsma ir patīkamāka, vieglāk kopjama un ar mazāku berzi nekā konkurentiem. HTC tā vēl aizvien liek pirkstam slīdēt lēnāk un ne tik viegli kā GS4, bet Sony plēves virsma jūtas ļoti plastmasīga un lēta, tiesa gan, tā tehniski ir plēve, un īsto stiklu mēs vēl neesam izjutuši. Galaxy S4 ekrāns ir ļoti izturīgs pret skrāpējumiem – uz testa ierīces, kura lietota bez plēves, nav neviena paša; savukārt HTC One mums pat nebija jācenšas – tālruni saņēmām nožēlojamā stāvoklī ar gan simtiem mazām, gan dažām lielām švīkām dažādās ekrāna vietās. HTC nekad nav bijuši pārāk spēcīgas ekrānu virsmas, un One nav izņēmums. Toties Sony ir mazliet noturīgāks nekā HTC, bet vēl aizvien to klāj desmitiem mazu un lielu švīku; paši Sony gan attaisnojas, ka mēs patiesībā skrāpējam tikai plēvi un īstā manta ir apakšā.
Kā jau agrāk minējām, HTC korpusu labot ir ļoti sarežģīti; Sony, lai gan bateriju nav iespējams nomainīt (vismaz garantijas ietvaros), var attaisīt diezgan vienkāršā veidā ar skrūvgriezi, savukārt Samsung tas burtiski ir kā noņemt aizmugurējo vāciņu un atskrūvēt dažas skrūves. Tas arī parāda to, ka HTC nav iespējams nomainīt bateriju; nekādi. Ja vēlēsies lielāku bateriju – nekā, ja dabiska nolietojuma rezultātā esošā zaudēs kapacitāti – piedodiet, bet tā nu tas tagad ir un mūžīgi būs, āmen. No visiem šiem aparātiem HTC kļuva viskarstākais, kļūstot nepaciešams, spēlējot spēles, tam diezgan attāli seko Galaxy S4, kurš, lai gan arī šad tad uzkarst, vismaz nav jāmet ārā no rokām, bet Xperia Z palika patīkami vēss (līdz brīdim, kad sākām spēlēt spēles – tad tas nedaudz iesila).
| Kritērijs | Galaxy S4 | HTC One | Sony Xperia Z | Nozīmīgums |
|---|---|---|---|---|
| Vizuālais noformējums | 6 | 10 | 9 | 10% |
| Komforts | 10 | 7 | 6 | 20% |
| Kopšana | 8 | 6 | 8 | 10% |
| Materiālu kvalitāte | 6 | 10 | 9 | 10% |
| Salikuma kvalitāte | 7 | 11 | 9 | 20% |
| Ekrāna virsma | 10 | 6 | 7 | 10% |
| Dzesēšana | 7 | 4 | 8 | 10% |
| Remonts | 10 | 2 | 8 | 10% |
| Sadaļas vērtējums | 8 | 7 | 8 | – |
Aparatūra (40% no vērtējuma)
Visi trīs šie aparāti tiek sūtīti kaujā par 2013. gada labākā viedtālruņa titulu ne tikai ar spīdīgām bruņām, bet arī spēcīgām iekšām. Lai gan, salīdzinot ciparus, Xperia Z šķietami iepaliek, visi šie aparāti ir nenoliedzami lieliski un pietiekami jaudīgi, lai bez problēmām tiktu cauri visiem lietotāja uzdotajiem uzdevumiem. Bet detalizētāk – šajā sadaļā.
Čipsets
Xperia Z tipiskā Sony stilā tikusi iedalīta ne tā pati spēcīgākā roka, jo to vēl aizvien darbina Snapdragon S4 Pro APQ8064 čipsets ar četrkodolu Krait procesoru 1.5GHz taktsfrekvencē, Adreno 320 GPU un 2GB RAM. Tas bija pagājušā gada vislabākais čipsets – galu galā, to nesmādēja Nexus 4, pagājušā gada, manuprāt, labākais viedtālrunis. Bet tagad ir 2013. un jākonkurē ar S4 un One, kuriem abiem ir paaudzi jaunāks čipsets.
HTC One, savukārt, ir atteicies no diezgan neveiksmīgās Nvidia Tegra platformas par labu Snapdragon 600 čipsetam. Lielākā daļa cilvēku teiks, ka 600 ir mūsdienas un Snapdragon S4 ir pagātne, bet tā nav, jo Snapdragon 600 būtībā ir tikai ar jaunu, spīdīgu nosaukumu aplikta nedaudz uzlabota S4 versija – APQ8064T. Vienīgā atšķirība starp šo un veco čipsetu ir augstāka CPU frekvence un nedaudz plašāks atmiņas kanāls, un viss pārējais – litogrāfija, procesors, grafikas čips utt. – ir pilnīgi tāds pats.
Arī Samsung tā vietā, lai kaut ko paši šiverētos ar saviem Exynos SOC’iem, izvēlējās Snapdragon 600. Patiesībā jau gan Galaxy S4 ir divas versijas – i9500 ar Exynos Octa čipsetu, kuram ir big.LITTLE tipa astoņkodolu procesoru kombo, kur ir četri Cortex-A7 un četri Cortex-A15 kodoli, kā arī PowerVR SGX544MP3 grafikas čips. Bet Latvijā un lielā daļā citu pasaules valstu (ieskaitot ASV, Lielbritāniju, Vāciju un citas) tiek izplatīts Galaxy S4 variants ar Snapdragon 600, proti, i9505.Ir daudz spekulācijas par to, kādēļ Latvijā netiek izplatīts Exynos variants, runā, ka tas ir vai nu dēļ LTE atbalsta, kurš ir Snapdragon, bet nav Exynos SOCā, bet vēl ticamāks variants ir Samsung nespēja saražot pietiekami daudz Exynos čipsetu. Jebkurā gadījumā, Latvijā iesakāms pirkt tikai i9505, jo tas ir variants, kuru oficiāli paredzēts pārdot Latvijā un visi i9500, iespējams, ienākuši caur melno tirgu.
Nu, ko. Tagad, kad mums ir tālruņi ar burtiski vienādiem čipsetiem, ir pienācis ar benčmarkiem salīdzināt, kā katru tālruni ietekmē ražotāja programmatūras modifikācijas un kura ražotāja draiveri ir optimizēti vislabāk. Tādēļ izmantojām četrus benčmarkus – BenchmarkPi, kas izvelk pī, tādējādi parādot procesora aprēķinu spēju; Linpack, kurš veic peldošā komata aprēķinus, AnTutu – veselu pakotni ar dažādiem benčmarkiem, piemēram, CPU, GPU, kā arī I/O un RAM testus, savukārt 3DMark Ice Extreme tests dzen grafikas čipus līdz limitam, testējot to, cik spējīgs tālrunis ir spēlēs.
| Benčmarks | Xperia Z | HTC One | Galaxy S4 |
|---|---|---|---|
| BenchmarkPi (zemāks ir labāks) | 194ms | 141ms | 134ms |
| Linpack (augstāks ir labāks) | 537.115 MFLOPS | 666.667 MFLOPS | 730.159 MFLOPS |
| AnTuTu kopējais (augstāks ir labāks) | 19707 | 24331 | 25593 |
| AnTuTu RAM | 3474 | 3975 | 4139 |
| AnTuTu peldošais komats | 4183 | 6174 | 6887 |
| AnTuTu I/O | 560 | 560 | 565 |
| SDCard Write | 150 | 150 | 150 |
| SDCard Read | 194 | 198 | 194 |
| 3DMark Ice Extreme (augstāks ir labāks) | 6052 | 6802 | 6673 |
Kā redzam, lai gan čipseti ir vienādi, rezultāti kaut kādu iemeslu dēļ atšķiras. Visticamāk, pie vainas ir Krait CPU taktsfrekvence, kura Xperia Z ir 1.5GHz, HTC One ir 1.7GHz, bet GS4 – 1.9GHz. Jebkurā gadījumā, lai gan benčmarku rezultāti nedaudz atšķiras, reālajā dzīvē visi šie tālruņi darbojas lieliski un par jaudas trūkumu tuvākos divus gadus uztraukties nevajadzētu. Ja lietotājs vēlas kaut ko patiešām jaudīgāku par 2012. gada Snapdragon S4, viņa vienīgā izvēle šobrīd ir LG Optimus G2 un Sony Xperia Z Ultra, kuri abi iznāks šī gada rudenī.
Ekrāns
Pikseļu cīņas turpinās, un šajā raundā visiem ekrāniem jābūt FullHD jeb 1080×1920 izšķirtspējā. Padomā tik – tagad viedtālruņiem ir lielāka izšķirtspēja kā Tavam laptopam vai tikpat cik Tava datora monitoram vai televizoram. Manuprāt, tas ir pamatīgs overkills, jo, ja līdz 320ppi izšķirtspēja bija nozīmīga, tad pēc tās robežas ieguldītā jauda nesniedz tik pamanāmu atdevi, lai resursu patēriņš būtu attaisnojams. Bet, jebkurā gadījumā, izšķirtspējas ta’ ir vienādas, bet kurš ir vislabākais displejs?
Šeit pateikt savu verdiktu ir ļoti vienkārši – HTC One SuperLCD 3 ekrāns ir ne tikai labākais ekrāns starp šiem trim, bet gan arī, iespējams, labākais viedtālruņa ekrāns pasaulē. Tā krāsas ir vienlaicīgi gan košas un izteiksmīgas, gan dabiskas un precīzas; tas, atšķirībā no citu ražotāju ekrāniem, krāsas nepārspīlē un nepadara tās sāpīgas acīm. Šo frāzi vairāki testētāji mētā apkārt pa labi un pa kreisi, bet, manuprāt, tieši tagad var teikt, ka kāds ekrāns ir tik labs, ka to nav iespējams atšķirt no drukāta attēla.
Galaxy S4 vēl aizvien izmanto Samsung pašu izstrādāto SuperAMOLED, un tam vēl aizvien ir liela daļa to problēmu, kuras nomoka iepriekšējo GS modeļu lietotājus. Piemēram, krāsas ir tik pārspilgtinātas un nedzīvas, ka četros naktī, apskatoties, cik pulkstenis, spilgtais ekrāns izdedzina acis. Tāpat AMOLED displejam ir problēmas ar iedegumu, ghosting un trailing, kā arī tam ir dzeltenīga baltās krāsas nokrāsa. Lai gan ekrāns vēl aizvien veidots PenTile manierē, šādā izšķirtspējā tam vairs nav nozīmes, jo subpikseļi vairs nav tik viegli saskatāmi. AMOLED ir arī savas labās īpašības – tā kā katrs pikselis ir savs gaismas avots, kuru var izslēgt, kontrasts melnajos toņos ir nepārspējami dziļš, un melnajos pikseļos enerģija netiek patērēta. Tāpat skata leņķis ir burtiski neierobežots.
Sony TFT displejs ir labs, bet tas varēja būt vēl labāks. Lai gan krāsu atveide ir ļoti laba, kontrasts ir diezgan zems un skata leņķis ir šaurs, deformējot krāsas jau no dažiem grādiem – mazliet, bet pamanāmi. Sony Bravia Engine 2 padara krāsas daudz košākas (protams, domas dalās par to, vai tās krāsas ir pārspilgtinātas vai arī tieši laikā…), bet tas darbojas tikai tad, kad tiek vēroti video vai attēli.
Saules gaismā… Sāksim ar to, ka Saules gaismā Samsung ir visnožēlojamākais [sic] – jaukā jūlija dienā Galaxy S4 knapi spēja kaut ko parādīt, tas ir AMOLED displeju lāsts. HTC ekrāns Saulē ir vislabākais, tam seko Xperia Z, kurš šādā vidē ir nedaudz blāvāks. HTC aparātam pārāk agresīvs ir automātiskais apkārtējās gaismas sensors, kurš pat pie mazākās gaismas izmaiņas aptumšo vai paspilgtina ekrānu tā, it kā taivāniešiem leksikonā vārds “pieticība” vai “mērs” nemaz neeksistētu. Sony, savukārt, sensora darbība gandrīz nav jūtama. Samsung apgaismojuma sensoru ir iespējams regulēt – kādam vajadzētu būt vidējam spilgtumam utt., bet tik un tā ir jūtams, ka Samsung, tāpat kā HTC, apgaismojuma pārejas ir pārāk krasas un līmeņotas.
Īsumā jāsaka, ka HTC ekrāns starp visiem trim ir vislabākais; tā krāsas ir precīzāk attēlotas, detalizācija – augstāka, un acīm – vispatīkamākais. Samsung SuperAMOLED vēl aizvien vislabākais ir tikai kontrasta ziņā, bet visur citur iepaliek, bet Sony displejs ir pilns ar neizmantotu potenciālu.
Skaņa
HTC šogad diezgan lielu likmi liek uz savu sadarbību ar Beats audio, reklamējot savu viedtālruni kā telefonu mūzikas cienītājiem, bet Sony sava Xperia Z komplektācijā iekļāvuši daudz labākas austiņas nekā konkurentiem, tādējādi pasludinot, ka tas arī nav nekāds nīkulis skaņas departamentā. Patiesībā nekādām atšķirībām tehniski nemaz nevajadzētu būt, jo Snapdragon S4/600 čipsets ir visiem trim, un tajā esošajam trijkodolu Qualcomm Hexagon DSP visos trīs vajadzētu darboties vienlīdz labi. Pats Hexagon ir ļoti spējīgs skaņas čips, esot vienam no retajiem, kurš spēj konkurēt ar Wolfson, kuru Samsung būvē iekšā savos Exynos’os.
Un tā arī ir, visi tie skan ļoti labi; tiesa gan, katrs ražotājs ir pārmēru aizrāvies ar skaņas tūnēšanu pēc saviem ieskatiem. HTC no visiem trim izvada visskaļāko signālu; tik skaļu, ka tas ir viens no retajiem tālruņiem, kurš spēj būt pārāk skaļš manām daudz pieredzējušajām ausīm. HTC sadarbības ar Beats Audio rezultātā pieejams ieslēgt īpašu ekvalaizera režīmu Beats, bet tas pārāk lielu uzsvaru liek uz basiem, padarot visu, kas nav dabsteps vai roks, nebaudāmu. Tiesa gan, tas vairs nav izteikti kā tas bija One X, kur Beats iestatījums bija burtiski nepaciešams.
Sony, savukārt, skan pārāk klusu! Tā izvadītā skaņa ir ļoti neitrāla un labi izbalansēta, bet, ak Dievs, tas skan tik klusu! Šo tālruni ir iespējams klausīties tikai augstākajā skaņas līmenī, jo viss pārējais ir tik kluss – runājot nezinātniskos terminos un tikai uz sajūtu pamata, augstākais līmenis Sony ir aptuveni tik skaļš kā 7/10 HTC aparātā. Tikmēr Samsung pamanījušies neieiet ekstrēmismos, un GS4 nav ne par skaļu, ne par klusu. Arī tas skan ļoti labi, bet es dzirdēju pārāk lielu uzsvaru tieši uz vidējām frekvencēm. Tiesa gan, tie ir ražotāju veiktie software līmeņa skaņas tūnējumi, un, ja lietotājs ir Cyanogenmod vai citu trešās puses Android brūvējumu fans, tad piekļuve pie DSPManager vai citiem skaņas modifikācijas rīkiem ļaus tālrunim skanēt tieši tā, kā viņš vēlas – galu galā DSP tak ir viens un tas pats. Tiesa gan, no kastes izņemts, vislabākais mūzikai ir HTC One; tas ir ne tikai pats skaļākais, bet arī vislabāk notūnētais.
HTC šogad pārsteidza ar vienu būtisku īpašību – tam ir priekšējie steroskaļruņi. Galu galā, kāpēc kāds no ražotājiem tikai tagad iedomājās, ka skaļruņus labāk novietot virzienā uz lietotāju, nevis uz viņa plaukstu… Skaļruņi ir milzīgi un to darbība arī attaisno to izmēru. HTC One skan daudz skaļāk nekā lielākā daļa laptopu, un skaņa namz nav tik plakana, kā no iebūvētā skaļruņa varētu gaidīt. Skaļruņi ir tik skaļi, ka zvana toni nav iespējams palaist garām, un modinātājs pamodina ne tikai tevi, bet visu māju. Humoram – neliels copypasta no vietnes 4chan. Tiesa gan, šie skaļruņi ir lauciņš, kurā Beats ekvalaizera režīmam spīdēt, jo tie vislabāk skan tieši ar šo režīmu ieslēgtu, tādēļ pietrūkst iespēja to ātri ieslēgt/izslēgt – tas jādara iestatījumu panelī. Samsung, kā jau visur, ir viduvējība, jau četrās paaudzēs nemainot skaļruņa spraugu tālruņa aizmugurē; savukārt Sony ir pamatīgi nolažojuši, ievietojot necilu skaļrunīti uz Xperia Z labā sāna apakšējā stūrī. Tas ne tikai skan nožēlojami vārgi, bet to novietojums garantē, ka tas tiks pilnībā aizsegts ar delnu (lasi- 98% laika, to lietojot), un tādējādi kļūstot nesadzirdams.
Zvanu kvalitāte vislabākā bija Samsung, tam seko Sony, jo HTC klausule ir ļoti maza un pie auss jātur tieši vienā precīzā vietā, lai skanētu tik skaļi, cik tas spēj.
Kamera
Šajā jomā katrs ir gājis savu ceļu, izvēloties skaļus reklāmas saukļus, iebūvējot cits par citu unikālākas funkcijas vai funkcijas, un tā tālāk, un tā tālāk. HTC ļoti skaļi paziņojuši, ka megapikseļi nekam neder, ka visi ražotāji ir muļķi un tikai viņi zin, kas lietotājam vajadzīgs, tādēļ iebūvējuši kameru tikai ar četriem megapikseļiem. Viņu pamatojums ir tāds, ka tā vietā, lai censtos mazajā sensorā iespiest arvien vairāk un vairāk mazus pikseļus, vajadzētu vairāk koncentrēties uz lielāku pikseļu izmēru, lai tie tvertu vairāk gaismas, tādēļ viņu kamerai ir 1/3″ sensors ar 2µm pikseļiem (industrijas standarts ir 1-1.5µm). Viņiem savā ziņā var piekrist. Tāpat HTC One izceļas ar īpaši plašu objektīvu – 28mm – un F2.0 diafragmu.
Sony, savukārt, spiež uz savu Exmor RS sensoru, kurš spēj uzņemt video ar HDR, kā arī lepojas ar Superior Auto režīmu, kurš automātiski ieregulē iestatījumus un novērš troksni, kad tas ir vajadzīgs. Samsung šogad spēlē daudz savaldīgāk un mazāk mētājas ar aparatūras uzlabojumiem, tā vietā mārketinga bukletus pierakstot ar programmatūras fīčām, piemēram, Dual Shot, Drama Shot, Best Face, Beauty Face, Eraser, Animated Photo utt, no kurām ikdienā nepieciešama nav neviena. Abām – gan Sony, gan Samsung – ir 13 megapikseļi, vēl vairāk izceļot kontrastu, kuru HTC radījis ar savu 4MP kameru.
Diemžēl neviena no šīm kamerām nav saucama par lielisku vai pat labu – katrai ir viena stiprā puse, bet viss cits ir pamests novārtā. Piemēram, HTC One uzņem nepārspējamus attēlus tumsā, uzņemot daudz vairāk gaismas nekā konkurentu aparāti un gandrīz padarot nakti par dienu, bet dienas apstākļos attēli ir diezgan izsmērēti, blāvi un trokšņaini. Galaxy S4, savukārt, uzņem labākos attēlus dienasgaismā, bet, nonākot tumsā, tā attēli kļūst par nožēlojamu, trokšņainu un nesaprotamu pikseļu kaudzi. Savukārt Xperia Z objektīvs ir it kā ar vazelīnu aizsmērēts gan dienā, gan naktī – objektiem malas ir izsmērētas, ēnām ir redzami trokšņi un kopumā attēli ir nepatīkami acīm. Liela daļa vainas noveļama uz programmatūras post-procesingu, jo Cyanogenmod lietotāji ziņo par daudz labākiem attēliem.
Dienasgaismā acīmredzams uzvarētājs ir Galaxy S4, kurš, lai gan dažviet pārspīlē ar krāsām, tomēr piedāvā visasāko attēlu. Tiesa gan, dažviet liekas, ka FOV ir par šauru un skaties uz attēlu kā ar brillēm – HTC 28mm lēcas piedāvā platāku attēlu. Xperia Z izsmērē attēlu, tādējādi padarot to nebaudāmu. Arī iekštelpās ar labu apgaismojumu Samsung piedāvā augstāku attēla detalizāciju. Bet ar noteikumu, ka labā apgaismojumā, jo, tikko kā kļūst tumšāks, Galaxy S4 saskaras ar problēmām atveidot jebkāda veida krāsas. HTC One ir kā tumšais bruņinieks, kurš savas spējas vislabāk parāda tieši naktī. Kā pierādās, vislabākā kamera ir Galaxy S4, jo, lai gan HTC One piedāvā labākus attēlus tumsā, tā veikums gaismas vidē ir diezgan viduvēji. Xperia Z tikmēr savā nodabā lidinās kaut kur citur, jo tas uzņem viduvējus attēlus gan gaismā, gan tumsā. Es nespēju pateikt neko labu par tā kameru, it īpaši tādēļ, ka tās darbība ir solis atpakaļ no Sony pagājušā gada modeļa Xperia S.
Savienojumu iespējas un atmiņa
Šeit visi, būtībā, ir līdzīgās pozīcijās – trijotnei visiem ir četrjoslu HSPA, kā arī ceturtās paaudzes sakari LTE. Tagad mēs gaidām, kad Latvijas operatori sāks piedāvāt balss sakarus LTE tīklā, jo telefoni jau to atbalsta. Tāpat visiem trim ir Bluetooth 4.0, WiFi ar ne tikai standarta a/b/g/n atbalstu, bet arī jauno ac protokolu; tāpat arī NFC, GPS un GLONASS. Atšķirība starp Xperia Z un pārējiem diviem ir infrasarkanais raidītājs, kurš ir gan HTC One, gan Galaxy S4, bet nav Z (bet ir Z ūdens neizturīgajam brālēnam ZL). Ar tā palīdzību ir iespējams tālruni izmantot kā televizora vadības pulti. Pievienot pie televizora tālruni ir ļoti vienkārši, un šī sistēma darbojas! Uztveramības ziņā uzvar fizikas likumi, līdz ar to visstiprākais WiFi signāls ir Galaxy S4, pēc kura nāk Xperia Z. 3G gan vislabāk darbojas tieši uz One.
HTC One ir iebūvēti, attiecīgi pēc varianta, vai nu 32, vai 64 gigabaitu iekšējā atmiņa, un, lai gan lielākajai daļai lietotāju ar tādu apjomu vajadzētu pietikt, nepastāv iespēja pēc vajadzības to papildināt ar microSD atmiņas karti. Gan GS4, gan Xperia Z microSD-HC ports ir iekļauts, tā kā tā trūkums ir pamatīgs mīnuss HTC One. Galaxy S4 ir pieejams trīs variantos – 16/32/64GB, bet Z – tikai vienā, proti 16. Samsung līdzi tiek doti 50 gigabaitu vieta Dropbox uz diviem gadiem, HTC – 25GB uz visiem laikiem, bet Xperia Z paliek bešā.
Baterijas darbības laiks
Šajā jomā viennozīmīgs uzvarētājs ir Galaxy S4, jo tas piedāvā 2600mAh litija jonu bateriju, kamēr konkurenti One un Z attiecīgi izmanto Li-Po 2300mAh un Li-ion 2330mAh akumulatorus. Ar GS4 mums izdevās atskaņot video 11 stundas un 32 minūtes, savukārt HTC One to ļāva darīt 9 stundas un 55 min, un Z -tikai nieka 6 st. 40min. Kopumā, ja labi paveicās, Samsung ļāva vidēji aktīvi darboties ar tālruni un par tā uzlādi uztraukties tikai otrās dienas vakarā, kamēr HTC bija jālādē standarta astoņu stundu darba dienas beigās, nonākot mājās, un, aktīvāk šiverējoties, varēja vispār palikt bez lādiņa jau dienas vidū.
Tiesa gan, Sony ir viena īpaša funkcija – Stamina Mode – kas, līdzīgi kā Tasker, samazina baterijas patēriņu, izslēdzot WiFi, GPS un mobilo internetu, kad tiek bloķēts ekrāns, tādējādi ļaujot baterijai parastā dienas režīmā izturēt līdz divām vai pat trim dienām, bet tad garām ausīm paslīdēs e-pasti un citi interneta servisu paziņojumi. Jebkurā gadījumā, Samsung baterijas darbības laiks ir vislabākais, HTC tas sagādā vislielāko vilšanos, bet Sony, savukārt, ir kaut kur pa vidu.
Kopumā
HTC ir vislabākais ekrāns, un skaņas ziņā tas ir nepārspējams – tam ir gan labāks skaņas tūnējums, gan divi milzīgi stereoskaļruņi tā priekšpusē, kas ir skaļāki par lielāko daļu laptopu un kuri ir sadzirdami arī lielās telpās vai uz ielas. Tāpat kamera ir labāka tumsā, tiesa gan, to Galaxy S4 burtiski satriec, kad attēli tiek uzņemti gaismas apstākļos. Tāpat HTC nepiedāvā ne izņemt bateriju, ne ievietot microSD karti.
Galaxy S4, savukārt, atkal ir SuperAMOLED displejs, un vēl aizvien nav atrisināti tās lielākie trūkumi. GS4 ir labākā baterija starp trim, un iespēja izņemt akumulatoru un ievietot microSD karti var likties vilinoša gīkiem. Savukārt Xperia Z nebija uzvarējis nevienā disciplīnā – tas vienmēr bija pa vidu vai apakšā. Toties tas piedāvā visas funkcijas, kuras cilvēks 2013. gadā varētu prasīt no viedtālruņa… arī pēc pusstundu ilgas peldes ūdenī.
Neviens no šiem tālruņiem nav perfekts – es pārdotu visu pasauli un ieķīlātu savu dvēseli, lai tiktu pie tālruņa ar HTC One ekrānu, skaņu un skaļruņiem, Samsung bateriju, Nokia Lumia 920 kameru, Sony ūdensizturīgo korpusu un jaunāko Snapdragon 800 čipsetu, bet līdz tam mums jāiztiek ar pamatīgiem kompromisiem, jo ņemot tālruni dēļ tā plusiem, iegūsiet arī pamatīgu kaudzi ar mīnusiem.
| Kritērijs | Galaxy S4 | HTC One | Xperia Z | Nozīmīgums |
|---|---|---|---|---|
| Jauda; ātrdarbība un atsaucība | 10 | 10 | 10 | 20% |
| Ekrāns | 5 | 9 | 6 | 20% |
| Skaņa | 8 | 11 | 7 | 10% |
| Kamera | 7 | 6 | 5 | 10% |
| Baterija | 8 | 5 | 7 | 20% |
| Atmiņa | 10 | 6 | 8 | 10% |
| Savienojumi | 10 | 10 | 9 | 10% |
| Sadaļas vērtējums | 7.3 | 7.1 | 7.4 | – |
Programmatūra (20% no vērtējuma)
Visiem trim ir Android 4.2.2; tiesa gan, HTC One un Xperia Z atjauninājumu no 4.1 uz 4.2 saņēma tikai šomēnes, savukārt Galaxy S4 jau martā startēja ar jaunāko Android versiju. Katrs no ražotājiem Android saskarni uzlabojis ar savu programmatūras paketi, Samsung, HTC un Sony attiecīgi ar TouchWiz Nature UX 2 (velns parāvis, kas par stulbu nosaukumu), Sense 5 un Xperia UI; tāpat katrs ir iekļāvis pamatīgu buķeti ar savām papildus funkcijām.
Funkcijas
Samsung burtiski pārpildījuši aparātu ar bezjēdzīgām funkcijām. Neskaitot jau iepriekš minētos kameras režīmus, aparātā ir arī kaudze citu nevajadzīgu gimiku, kuri paredzēti tikai tam, lai tos lepni ierakstītu reklāmas bukletiņā. Piemēram, gaisa žesti, kuri noder tikai, lai lielītos kolēģu vai klasesbiedru priekšā, jo nedarbojas 75% reižu, vai Smart Scroll, kas paredzēta, lai ritinātu tekstu, sekojot acu zīlītēm, bet arī – nedarbojas tik labi, kā reklamēts; vājš Google Translate klons S Translate, bezjēdzīgs Siri klons S Voice, un tā tālāk, un tā tālāk… Vienīgās noderīgās iespējas bija Smart Stay, kura seko līdzi lietotāja acīm, tādējādi neizslēdzot ekrānu, kamēr viņš uz to skatās, kā arī S Health veselības rīku komplekts, kas seko līdzi pulsam, kalorijām un ļauj saglabāt sevi formā.
Visas šīs funkcijas ne tikai ir bezjēdzīgas un aizņem tālruņa atmiņu, bet arī reāli traucē tā darbībai; piemēram, S Voice, ja nav izslēgts, aizturēs Home pogas darbību uz sekundi, lai reģistrētu iespējamu otru pogas spiedienu tā izsaukšanai. Samsung tastatūrai aizņem vienu līdz divas sekundes, līdz kamēr tā parādās tad, kad to vajag; tāpat arī bloķēšanas ekrāns dēļ bezjēdzīgās lens-flare animācijas nedaudz iebremzē ik pa reizei, bet pārāk bieži.
HTC, savukārt, likmes liek uz divām lietām, proti, HTC Zoe kameras fīču un BlinkFeed sociālo ziņu lenti. HTC Zoe ir patīkama funkcija, kas samontē īsu 30 sekunžu video, izmantojot vienā dienā, atrašanās vietā vai pasākumā uzņemtos attēlus, pieliekot lietotāja izvēlētus efektus, kā arī pieskaņojot klāt mūziku, un to visu – tikai ar vienu pogas spiedienu. Tā ir ļoti jauka, vienkārša un arī jautra iespēja, kas lietotājam ļauj daudz vienkāršāk dalīties ar saviem video. Šo video es izveidoju, rakstot apskatu, mazāk nekā minūtes laikā.
HTC BlinkFeed, savukārt, ir sociālo ziņu lente. Tā ļauj pievienot ziņas un ierakstus no Facebook, Twitter un iepriekš noteiktām RSS ziņu barotnēm – būtībā BlinkFeed ir kā Flipboard, bet ar mazāk iespējām. Piemēram, trūkst iespēja importēt nelaiķa Google Reader (vai Feedly) barotnes vai pievienot tās manuāli; un, pats galvenais, HTC BlinkFeed ir obligāta funkcija, kuru nevar atslēgt – tā vienmēr atradīsies uz Tava home ekrāna. Vienīgais, ko var darīt, ir vai nu izvēlēties citu ekrānu kā noklusēto un BlinkFeed ignorēt, vai arī izmantot citu launcheri, piemēram, NovaLauncher, Apex vai citus.
Sony piedāvā daudzas noderīgas funkcijas. Xperia Z ir iebūvēts ļoti kvalitatīvs rezerves kopiju pārvaldnieks, kurš ļauj dublēt sistēmas iestatījumus, multivides failus un lejuplādētās programmas ar to iestatījumiem vai nu datorā, vai pašā tālrunī vai SD kartē katram gadījumam. Tāpat ražotājs vēlējies paņemt labāko no programmas Tasker un padarīt to vienkāršāku un lietotājam draudzīgāku, tādēļ sadalījis Tasker vispopulārākos profilus pa divām aplikācijām – pirmā ir Smart Connect, kas ļauj veikt dažādu uzdevumu kopumus tad, kad tiek piesprausta kāda perifērija, piemēram (bet ne tikai), uzlikt modinātāju un nogriezt skaņu, piespraužot lādētāju, vai aktivizēt mūzikas atskaņotāju, pievienojot austiņas; otrā ir Stamina režīms, kas izslēdz WiFi, 3G, GPS un citus enerģiju patērējošos savienojumus, kā arī iesaldē aplikācijas, lai patērētu mazāk procesora jaudas, bet, kas to izceļ virs līdzīgām sistēmām Samsung un HTC aparātos, ir iespēja regulēt, pie kādas baterijas procentāžas Stamina ieslēdzas, un kuras aplikācijas atstāt aktīvas (piemēram, Spotify vai Soundcloud, ja negribas pārtraukt strīmošanu, izslēdzot ekrānu), kā arī WiFi automātiska ieslēgšana, atrodoties netālu vietai, kur saglabāts jau zināms WiFi.
Katrs ražotājs šeit ir gājis savu ceļu – Samsung ir izveidojuši kaudzi funkciju, kuras skan lieliski tālruņa reklāmā, bet ikdienā tām nav nekāda pielietojuma; HTC rokā ir sociālā kārts – HTC Zoe ir jautrs veids, kā ar draugiem padalīties ar video un bildēm, kas nav garlaicīgs, un Blinkfeed apkopo visas ziņas no RSS un sociālajiem tīkliem, savukārt Sony iekļautās programmatūras funkcijas ir praktiskākās un racionālākās.
Interfeisa uzlabojumi
Samsung interfeiss jau ceturto gadu pēc kārtas ir neglīts samudžinājums ar elementiem no iOS, Android 2.3 un Windows 3.1, kuri kaut kādā veidā pielāgoti, lai darbotos ar Android 4.2.2; viņu tieksme pēc neglītuma ir vienīgā lieta, kas jebkādā veidā ir konsistenta saistībā ar TouchWiz dizainu. Bieži vien šķiet, ka dizainu dažādiem elementiem veidot iesākuši ir dizaineri, kuri strādā Samsung uzņēmuma dažādās ēkās dažādās valstīs, cits citu nemaz nav redzējuši dzīvē un nezin, ko otrs vispār dara, bet tad visi kā viens sapratuši, ka viņiem ir svarīgākas lietas ko darīt, tādēļ savu darbu atdevuši pabeigt saviem piecgadīgajiem bērniem, kamēr paši aizgājuši skatīties TV.
Piemēram, paziņojumu atvilknē iestatījumu ikonas ir ļoti nepatīkamā tumši zilā un kodīgi zaļā kontrastā, savukārt uznirstošo logu foni un aplikāciju nosaukuma joslas, kā arī pārlūka interfeiss ir pavisam citā, Windows 95 stila zilā krāsā. Samsung pašu aplikācijas ir vēl sliktākas skeuomorfijas ziņā nekā iOS, ko tās kopē, savukārt fontu izvēle ir ļoti disonējoša un rada nekārtības sajūtu. Ikonas izskatās kā lētas kopijas no iOS, bet kaut kā tās padarītas vēl nekonsistentākas un cita citu disharmonējošākas. Lai gan Android dizains ir attīstījies ļoti strauji, kopš 2011. gadā Matiass Duarte kopā ar 4.0 versiju izveidoja Android interfeisa vadlīniju kopumu Holo UI, Samsung to visu izmet miskastē, un TouchWiz estētika (jeb tās trūkums) nav mainījusies kopš oriģinālā i9000.
Brīžiem šķiet, ka TouchWiz interfeisa dizainiskais lētums un trauslums ir veidots, lai tiktu pieskaņots arī paša aparāta ārienes ne pārāk valdzinošajām īpašībām, bet tad mēs pārāk augstu novērtētu Samsung darbu. Pat mēģinot noslēpt Samsung TouchWiz nožēlojamo intefeisu ar alternatīvām, piemēram, NovaLauncher un HoloLocker, daudzās vietās kā īlens no maisa vēl aizvien rēgojas Samsung nožēlojamais interfeiss; programmatūras dēļ vien šo aparātu palika pretīgi lietot.
HTC Sense piektajā versijā, savukārt, ir kļuvis daudz elegantāks un nopulētāks, tādējādi interfeisa ziņā kļūstot gandrīz tikpat noslīpēts kā iPhone. Ikonas ir konsistentas un patīkamas acīm, pats UI ir minimālistisks, bez pārspīlētiem dizaina elementiem. Rodas sajūta, ka interfeiss radīts, lai gādātu lietotājam patīkamu UX (user experience) gan aparatūras, gan programmatūras līmenī, un, lai gan Sense 5 ir dažas dīvainības, ar kurām šad tād nāksies saskarties (piemēram, iespējas noņemt Blinkfeed trūkums vai dīvainais multitaskings ar max. 9 programmām), Sense 5 ir viena no retajām Android modifikācijām, kuru es varu saukt par lietošanā patīkamu – līdz šim man bija vēlme jebkuru Android viedtālruni, kurš nebija Nexus, triekt pret sienu. Tipogrāfijas izvēli pārsvarā sastāda bold kondensētie fonti, kas, lai gan nav Holo vadlīnijās noteiktais Roboto, tomēr HTC vidē izskatās ļoti labi.
Toties Sony interfeiss, līdzīgi aparāta ārpusei, ir ar tīrām līnijām un bieži vien ir izmantota caurspīdība. No trijnieka tas ir vistuvākais oriģinālajam Android dizainam – uzliekot NovaLauncher vai Apex, tālrunis darbojas gandrīz tāpat kā standarta 4.2.2. Līdz ar jauno apdeitu Xperia Z UI dizains ir piedzīvojis mazas, bet pamanāmas izmaiņas – iegūts jauns bloķēšanas ekrāns, kurš atbalsta vidžetus, piemēram, DashClock (bet, ja godīgi, man vecais patika labāk); tāpat arī sākuma ekrānā vadības pogas un paziņojumu josla kļuvuši caurspīdīgi. Interfeiss nav smags, un tas nepatērē tik daudz resursus kā TouchWiz, tādējādi Xperia Z darbojas tikpat ātri kā Nexus 4. Diemžēl Xperia Z līdz ar 4.2.2 neieguva vienu no versijas labākajām īpašībām – ātro iestatījumu paneli – tādēļ lietotājam jāiztiek ar 5 pogām paziņojumu atvilknē (Skaņa, Bluetooth, Wifi, Mobilie dati, kā arī īsceļu uz pilno iestatījumu paneli). Lietotājam ir iespēja izvēlēties starp astoņām interfeisa akcentu krāsām (balts, melns, pelēks, zils, zaļš, oranžs, sarkans un violets), man, protams, vislabāk patīk zaļā 🙂
XDA un trešo pušu ROM izstrāde
Sony kopš SE Xperia X10 fiasko ir pagriezušies par 180 grādiem, un ne tikai padara tālruņus ļoti pieejamus XDA izstrādātājiem, bet arī tur aktīvi iesaistās. Xperia Z ir viena no retajām ne-Nexus ierīcēm, kura ir iekļauta Android Open Source projektā (AOSP), līdz ar to Xperia Z lietotājiem ir pieejams ne tikai oriģinālais ROM, bet arī pilnībā atbalstīts AOSP Android variants bez nekādiem ražotāja uzlabojumiem – tas ir padarījis izstrādi ļoti vienkāršu, un aparātam ir ne tikai oficiāls Cyanogenmod, bet arī Android Open Kang Project (AOKP) un citu izstrādātāju atbalsts.
Attēla avots – The Verge
GS4 un HTC One, savukārt, Amerikā iegādei ir pieejami ne tikai oriģinālie varianti (kurus šobrīd apskatām), bet arī Google Play edition, kuriem ir nevis ražotāju uzlabotās OS, bet gan tīri un nemodificēti AOSP būvējumi, kādi būtu pieejami tikai uz Nexus sērijas aparātiem. Labās ziņas – aparatūra ir pilnīgi tāda pati, līdz ar to ROMus izdevies ļoti vienkārši portēt uz jau esošajiem GS4 un One. Ja Samsung gadījumā savu acu un sevis paša dēļ iesaku uz AOSP ROMu doties jau pirmajā reizē, tad One gadījumā izvēle ir daudz sarežģītāka, jo Sense vairs nav tik slikts kā iepriekš, un Zoe, kā arī Beats audio ekvalaizera iestatījums, patiesībā ir ļoti labas funkcijas, no kurām atteikties nav viegli. Abos aparātos ar Play Edition ROMu zaudējat arī FM radio un infrasarkanā raidītāja (televīzijas pults) funkcionalitāti, jo to funkciju API nav iebūvēti AOSP.
Kopumā visi trīs aparāti ir ļoti labi izstrādei, jo tie izmanto Snapdragon S4/600 čipsetus (tāpat kā Nexus 4), un Xperia Z būtlouderis nekad nav ticis bloķēts, HTC ļauj One izslēgt S-ON un atbloķēt būtlouderi šajā vietnē, savukārt Galaxy S4 to var atbloķēt, sekojot pamācībām internetā.
| Kritērijs | Galaxy S4 | HTC One | Xperia Z | Nozīmīgums |
|---|---|---|---|---|
| Interfeiss | 4 | 9 | 8 | 20% |
| Optimizācija un ātrdarbība | 7 | 8 | 9 | 20% |
| Trešās puses lietojumprogrammatūra | 10 | 10 | 10 | 20% |
| Funkcijas | 7 | 8 | 9 | 10% |
| XDA un trešās puses izstrādātāju atbalsts | 7 | 9 | 10 | 10% |
| Latviešu valoda | 7 | 9 | 8 | 20% |
| Sadaļas vērtējums | 7 | 8.1 | ~9 (8.9) | – |
Cena un komplektācija (20% no vērtējuma)
Saskaņā ar salidzini.lv sniegtajiem datiem, Xperia Z ir lētākais no trijnieka, Latvijas interneta veikalos esot nopērkams jau no 320 latiem, bet vidēji esot ap Ls350. Tam seko Galaxy S4, kura zemākā cena ir 350 lati, bet vidējā – ap Ls380, savukārt HTC lidinās pa mākoņiem ar savu astronomisko cenu sākot no 407 latiem un esot vidēji Ls445. Xperia Z, mūsuprāt, ir vislabākais darījums, jo spēj veikt visu, ko abi pārējie, bet tā relatīvi zemais haips ir palīdzējis cenai slīdēt lejup. Vai uzņēmums HTC ir tādā situācijā, lai atļautos uzstādīt visaugstāko cenu savam garadarbam One? Tas ir atkarīgs no tā, vai lietotājs ir gatavs segt atšķirību starp lētāko un dārgāko testa aparātu tikai dēļ lieliskā ekrāna, tikai dažās cirkumstancēs labākās kameras, kā arī alumīnija korpusa, kurš arī, starp citu, ir gaumes jautājums – tas jāizlem viņam pašam, jo Sony ir vissaprātīgākais darījums starp trim.
Komplektācijā atkal dominē Xperia Z, kurš savā kastē iekļauj ne tikai tālruni, bet arī lieliskas Sony austiņas, kontaktdakšu, USB kabeli un dokstaciju tālruņa lādēšanai; Samsung līdzi dod tikai USB kabeli, kontaktdakšu un viduvējas in-ear tipa austiņas; bet HTC komplektā ir kontaktdakša, USB kabelis, un, ironiski, kopā ar lielisku mūzikas tālruni komplektā iekļāvuši pašas lētākās un sliktākās austiņas, kādas vien ir radītas.
| Kritērijs | Galaxy S4 | HTC One | Xperia Z | Nozīmīgums |
|---|---|---|---|---|
| Cenas atbilstība tālruņa spējām | 8 | 7 | 10 | 70% |
| Komplektācija | 7 | 6 | 10 | 30% |
| Sadaļas vērtējums | ~8 (7.7) | ~7 (6.7) | 10 | – |
Secinājums
Šogad visi trīs tālruņi ir ļoti atšķirīgi – katrs ir lielisks savā jomā, bet nožēlojams citās. Šogad nav iespējams nopirkt tālruni, kurš būtu labs pilnīgi visur. Tādēļ, ja meklē aparātu, kurš ir lielisks mūzikai, kuram ir labākais displejs, acis piesaistošs dizains un kvalitatīvs Android interfeiss, tad HTC One ir lieliska izvēle. Tā kamera varēja būt labāka, jo, lai gan viņu taktika samazināt megapikseļu blīvumu, tādējādi ļaujot pikseļus padarīt lielākus, atmaksājas lietojot kameru tumsā, tomēr dienasgaismā tās uzņemtie attēli ir labākajā gadījumā viduvēji. Baterijas darbības laiks ir vājākais starp trim, tādēļ uz divdieniniekiem ar šo tālruni nevarēs doties. Dažiem arī nepatiks nespēja izņemt akumulatoru un ielikt microSD atmiņas karti, kā arī ļoti sarežģītais tālruņa remonts. Galaxy S4 stiprās puses ir kamera, kura dienā darbojas vislabāk, kā arī tas ir vienīgais tālrunis, kuram iespējams noņemt akumulatoru un nomainīt to pret vēl lielāku. Lai gan plastmasas korpuss ir ļoti neglīts un dažiem sajūtu ziņā liekas lēts, to ir ļoti viegli kopt un displeja virsma ir vispatīkamākā un izturīgākā. AMOLED displejs ir gaumes jautājums, jo tam ir gan sliktās īpašības, gan arī labās, kas to daļēji attaisno. Tomēr interfeiss ir pretīgs un nepatīkams acīm. Xperia Z, savukārt, ir lētākais starp visiem trim, spēj darīt visu, ko konkurenti, un tas arī ir vienīgais, kurš to visu turpinās darīt pēc peldes ūdenī vai lietusgāzes. Bet – vai viduvējā kamera un ekrāna šaurais skata leņķis ir kompromisi, kurus var atļauties pieņemt ūdensizturības un cenas vārdā – tas jāizlemj pašam.
| Galaxy S4 |
|---|
| + Labākā kamera starp trim |
| + Viegla piekļuve detaļām |
| + Ērts rokā; praktisks korpuss |
| + Līdz pat 128MB atmiņas (64GB iebūvētā + microSD karte) |
| + Labākā baterija |
| – Programmatūra izskatās nožēlojami |
| – SuperAMOLED ekrānam ir daudzas problēmas |
| – Sajūtu ziņā lēts |
| – Pilns ar bezjēdzīgām funkcijām |
| – Dažbrīd spēj būt lēns |
| HTC One |
|---|
| + Nepārspējams displejs |
| + Lieliska skaņas kvalitāte |
| + Unikāls dizains |
| + Skaists interfeiss |
| + Kamera labi darbojas tumsā… |
| – …bet gaismā ir nožēlojama |
| – Alumīnija korpusam ir daudz problēmu |
| – Ekrāns skrāpējas |
| – Vāja baterija |
| – Dārgākais no visiem trim; vāja komplektācija |
| – Baterija nav izņemama un atmiņa nav papildināma |
| Sony Xperia Z |
|---|
| + Ūdensizturīgs |
| + Lētākais no trim |
| + Bagātīga komplektācija |
| + Ātrs darbībā; labi optimizēta programmatūra |
| – Viduvēja kamera |
| – Ekrānam šaurs skata leņķis |
| – Masīvs korpuss |
| Kategorija | Galaxy S4 | HTC One | Sony Xperia Z |
|---|---|---|---|
| Dizains (20%) | 8 | 7 | 8 |
| Aparatūra (40%) | 7 | 7 | 7 |
| Programmatūra (20%) | 7 | 8 | 9 |
| Cena un komplektācija (20%) | 8 | 7 | 10 |
| Kopējais vērtējums | 7.4/12 | 7.2/12 | 8.1/12 |