Pagājušajā nedēļā es uzsāku jaunu rakstu sēriju – “365 filmas”. Šīs rakstu sērijas mērķis ir apkopot visas filmas, kuras es gada laikā esmu noskatījies, un sniegt īsus iespaidus par katru. Šajā nedēļā lielākā daļā – sešas no septiņām – ir komēdijas, jo kas gan var būt labāks šajā drēgnajā, tumšajā janvāra nedēļā kā sirsnīgs smiekls.
Lai gan šīs nedēļas raksts ir nedaudz aizkavējies, tam ir labs iemesls – es šajā nedēļas nogalē pārvācos atpakaļ uz dzimto Rīgu. Un kādu tik nedēļu es neizvēlējos, lai to darītu! Nekad nevienam nenovēlu pārvākties -15°C salā.
Jebkurā gadījumā, šīs ir septiņas filmas, kuras es no 8. līdz 15. janvārim noskatījos. Vērtējuma skala:
1) Filma ir neglābjami slikta un ir vējā izmests laiks un nauda
2) Filma ir garlaicīga un ne ar ko neizceļas, un to nav vērts skatīties
3) Solīda, apmierinoša filma
4) Lieliska filma, kuru varu ieteikt noskatīties lielākajai daļai lasītāju
5) Nevainojama filma, kas tev ir jāredz nekavējoties
8. Rush Hour
Pieļauju, ka lielai daļai lasītāju šī filma, tāpat kā man, saistās ar bērnību, jo bija laiki, kad televīzijas kanāls LNT (goodnight, sweet prince!) Sastrēgumstundu un tās otro daļu rādīja ļoti bieži. Tāpēc svētās nostaļģijas un “veco, labo laiku” vārdā izdomāju noskatīties to vēlreiz, lai saprastu, vai manas pozitīvās atmiņas par šo komēdiju ir rozā briļļu aklums, vai tomēr pēc 22 gadiem šī komēdija ir izturējusi laika testu.
Un, manuprāt, Rush Hour ir to izturējusi, un ir viena no visjautrākajām spraiga sižeta komēdijām, kādu vien esmu redzējis. Protams, filmas pamatā ir klasiska buddy comedy formula – Džekijs Čans ir nopietnais, un Kriss Takers ir klauns, un liela daļa joku ir bāzēta uz stereotipiem un valodas pārpratumiem, bet šī filma darbojas un ir tikpat smieklīga, cik es to atceros. Tāpat Džekijs Čans ir leģendārs ar savu cīņas mākslu, un balanss starp rūpīgi nostrādātiem jokiem un dinamiskām cīņas ainām bija perfekts.
Šī filma pārstāv žanru ‘spraiga sižeta komēdija’ kas, manuprāt, nav pietiekami pārstāvēts mūsdienu ekrānos. Protams, Marvel supervaroņu filmām ir tendence nopietnās kaujās par zemes izdzīvošanu ievietot pārgudras vienrindes, bet tas neaizstāj filmas, kuru galvenais uzdevums ir remdēt vēlmi gan pasmieties, gan izbaudīt cīņas ainas. Ne katrai filmai ir jābūt augstajai mākslai, bet tas nenozīmē, ka filmas, kuras ir paredzētas, lai izslēgtu smadzeni un pasmietos, nevar būt kvalitatīvas. Rush Hour ir kvalitatīva komēdija, un arī pēc 22 gadiem tā ir smieklīga.
Vērtējums – 3/5.
9. Rush Hour 2
Pēc tam, kad noskatījos pirmo filmu, uzreiz sagribējās noskatīties arī otro. Komēdiju turpinājumi reti kad ir kvalitatīvi, bet Rush Hour 2 ne tikai saglabā konsistentu jautrību un spriedzi, bet arī to pārspēj. Buddy cop dinamika starp Takeru un Čanu ir nemainīgi jautra. Filma vairāk izmanto tās galveno aktīvu – Džekiju Čanu – iekļaujot vairāk dinamisku cīņas ainu. Tāpat Rush Hour 2 aizrauj elpu ar iespaidīgām Honkongas un Lasvegasas ainām. Man otrā filma patīk pat vairāk nekā pirmā.
Protams, skatoties kino, ir jāspēj atdalīt māksla no mākslinieka, un jāpiever acs uz to, ka Džekijs Čans ir Pekinas simpatizētājs un ir nostājies pret Honkongas protestiem. Protams, var pieņemt, ka viņš savus izteikumus ir teicis personiskas drošības vai labklājības labad, līdz ar to grūti spriest, vai viņš šiem izteikumiem pats tic.
Kā gala piezīmi vēlētos pieminēt, ka ja Honkongas iespaidīgie skati Tevi apbūra tikpat ļoti kā mani, es iesaku pamēģināt 2012. gada datorspēli Sleeping Dogs, kas ir GTA stila atvērtās pasaules piedzīvojumu spēle ar uzsvaru uz cīņas mākslu. To Steam bieži vien akciju laikā var iegādāties par nieka 2€!
Vērtējums – 3+/5.
10. Rush Hour 3
Izveidot komēdijai otro daļu, kura ir tikpat smieklīga kā pirmā, ir grūti. Trešo? Vēl grūtāk. Es pat nevaru iedomāties piemēru kādai veiksmīgai komēdiju triloģijai. Ja otrā daļa var atsaukties uz pirmās jokiem un veidot tiem variācijas, tad trešajā daļā bieži vien autoriem vai nu jāizdomā pavisam trakas un absurdas idejas – tā sauktā lēkšana pāri haizivij (Austin Powers), vai jāatgremo tas pats vecais (Hangover).
Rush Hour 3 sūta Krisu Takeru un Džekiju Čanu uz Parīzi ar visām no tā izrietošajām klišejām, un, lai gan daži joki vēl aizvien ir smieklīgi, var sajust, ka lielākā daļa filmas humora ir forsēta un absurda. Varbūt tas ir tādēļ, ka es skatījos visas trīs filmas uzreiz pēc kārtas, bet radās sajūta, ka filmu autoriem sāk beigties idejas. Tā vēl aizvien ir kompetenti veidota action filma, bet šad tad paredzamie joki sāka krist uz nerviem.
Vērtējums – 2/5.
11. Three Billboards Outside Ebbing, Missouri
Būšu godīgs – es izvēlējos noskatīties šo filmu tās skaistā plakāta dēļ. Es par to nebiju nemaz iepriekš dzirdējis, un to, ka Three Billboards 2017. gadā bija viena no visaugstāk novērtētajām filmām ar $160MM ienākumiem, biju kaut kā laidis secen, par spīti tam, ka tās režisors ir Martins Makdona, kura iepriekšējie darbi iekļauj vienu no manām iecienītākajām filmām, In Bruges.
Šī filma stila ziņā ir līdzīga labākajam no brāļu Koenu repertuāra. Maza pilsēta vientuļā Amerikas Vidusrietumu nostūrī, kantainas amerikāņu automašīnas, un dīvaini akcenti? Burtiski Fargo ar mazāk sniega un vairāk Pītera Dinklidža. Galvenā aktrise pat ir bijusi abās filmās! Es šo salīdzinājumu veicu ar ļoti labiem nodomiem, jo man šī filma šķita ļoti laba, līdz ar to, ja tev patīk Fargo, tev arī noteikti patiks Three Billboards.
Lai gan šī filma ir pilna ar melno humoru, pašā pamatā tā man tomēr lika izjust empātiju pret galveno varoni, jo mēs visi zinām, cik grūti ir izmainīt, patiesi izmainīt kaut ko, un to, ka cilvēki ir ļoti ātri gatavi pavērsties pret tevi, tikko kā tu draudi kaut nedaudz izmainīt status quo.
Vērtējums – 4/5.
12. La La Land
Es šo filmu un visu no tās izrietošo haipu mērķtiecīgi ignorēju, jo man mūzikli riebjas kā žanrs. Man nepatīk lielākā daļa mūziklu, it īpaši tie jēlie momenti, kad aiz solista paveras vaļā skatuve, pilna ar fona dziedātājiem un dejotājiem, un visi korī sāk dziedāt dziesmas par to, cik dzīve ir skaista vai kaut ko tamlīdzīgu. Man riebjas to pārmērā teatralitāte, salkanās dziesmas un viss ar to saistītais. Es pats brīvprātīgi nekad neapmeklēju vai neskatos mūziklus – ar Mūzikas skaņām kā vienīgo izņēmumu – un, kad La La Land ieguva veselu kaudzi ar Oskariem, es par to vēlējos uzzināt tik maz, cik vien iespējams.
La La Land nemainīja manu viedokli par mūzikliem, bet es nevaru noliegt šīs filmas augsto kvalitāti. Protams, ka šī ir skaista filma par skaistiem cilvēkiem, kas dara skaistas lietas, un to izceļ sapņainā, gandrīz pasakainā krāsu palete un kinematogrāfija. Šajā filmā izmantotie garie tracking shots (sekojošie kadri?), kā arī ātrā montāža kā tiešs pretstats tiem, padarīja La La Land par baudu acīm. Tāpat šī filma spēja radīt vairākus emocionālus momentus, it īpaši nobeigumu.
Ja tev patīk mūzikli, šī laikam ir obligātā literatūra un tu jau to, visticamāk, esi redzējis vismaz piecdesmit reizes. Visiem citiem šī ir filma, kuru skatīties piespiež draudzene vai sieva, un tādā gadījumā tā vismaz negarlaikos, un varēsi novērtēt tās augsto kvalitāti, kas, laikam gan, no Whiplash režisora ir sagaidāma.
Vērtējums – 4/5.
-
- Vēlos vērst jūsu uzmanību uz skaisto sarkano E30 kabrioletu labajā malā.
13. Office Space
Maiks Džadžs jau gadiem ilgi ir viens no vislabākajiem mūsdienu satīriķiem – viņa labākie darbi iekļauj Silicon Valley, King of the Hill, Beavis and Butthead. Ir grūti nosaukt kādu no viņa darbiem, kas nebūtu precīzs trāpījums naglai pa galvu, parodējot mūsdienu sabiedrības labās un sliktās īpašības tā, ka gandrīz jebkurš var piekrist un teikt – “ak dievs, šis ir tik ļoti es“. Office Space ir komēdija, kura pēc divām desmitgadēm nav zaudējusi savu atbilstību laikam.
Filmas galvenais varonis izdzīvo mūsu visu fantāziju – kā būtu, ja es sūtītu ikdienas rutīnu trīs mājas tālāk, un darītu ko gribu? Office Space ir lieliska satīra, kas parodē visus kaitinošos sīkumus un lielumus, kas ir biroja vidē, un tās varoņi ir smieklīgas, bet patiesas parodijas tavam kolēģim, priekšniekam, kaimiņam vai kādam citam, ko tu pavisam noteikti pazīsti.
P.S. Kā tas var būt, ka pēc 21 gada printeri nav kļuvuši kaut vismaz par šķipsnu labāki?
Vērtējums – 3+/5
14. Burn After Reading
“Three Billboards” radīja slāpes pēc īstajiem brāļiem Koeniem, tāpēc es izvēlējos noskatīties vienu no viņu filmām, kuru vēl nebiju redzējis. Kā jau no Koeniem sagaidāms, šī filma ir pilna ar traģikomiskiem pavērsieniem, neaizmirstamiem varoņiem, un neaprakstāmo, neatkārtojamo Koenu stilu. Klūnijs, Pits, Malkovičs, Makdormanda un vesela plejāde ar citām zvaigznēm lieliskā un, manuprāt, nepelnīti aizmirstā filmā.
Lai gan mana mīļākā Koenu filma vēl aizvien ir Fargo, šī ir manā Top 3, kas ir liels sasniegums, kad konkurenti ir Lebovskis, No Country for Old Men un citas lieliskas filmas.
Vērtējums – 4/5
