Katru dienu noskatīties filmu un par to uzrakstīt īsu recenziju ir uzdevums, kas izrādījies nedaudz grūtāks nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Es esmu iekavējies nedēļu aiz plānotā ritma, un es plānoju nakamo rakstu par 4. nedēļu publicēt trešdien, 3. februārī.
Jebkurā gadījumā, šajā rakstā es dalīšos ar iespaidiem par filmām, kuras es noskatījos no 15. līdz 22. februārim!
Vērtējumu skala:
1) Filma ir neglābjami slikta un ir vējā izmests laiks un nauda
2) Filma ir garlaicīga un ne ar ko neizceļas, un to nav vērts skatīties
3) Solīda, apmierinoša filma
4) Lieliska filma, kuru varu ieteikt noskatīties lielākajai daļai lasītāju
5) Nevainojama filma, kas tev ir jāredz nekavējoties
15. Atomic Blonde
Es šo filmu jau ilgu laiku esmu vēlējies noskatīties, jo biju dzirdējis ļoti labus ieteikumus no draugiem, un tās režisors ir Deivids Leičs. Viņa vadībā tika radīts John Wick – viens no pagājušās desmitgades vislabākajiem spraiga sižeta trilleriem.
Par laimi, Atomic Blonde nav tikai John Wick ar Šarlīzi Teronu Kianu Rīvza vietā. Protams, līdzīgi kā Vikā, arī šajā filmā ir vairākas iespaidīgas kaujas ainas, lieliska mūzika un vizuāli iespaidīgs stils. Atšķirībā no Vika, kur galvenais varonis šķietami bija ieslēdzis nemirstības režīmu un automātisku ieroča tēmēšanu, šīs filmas kaujas ainas bija brutālas, sāpīgas un ar ilgstošām sekām. Šīs filmas Femme fatale ir inteliģenta, prasmīga un šarmanta, bet viņa nav visvarens Terminators, kas arī tika labi attēlots.
Atomic Blonde lieliski apspēlē Aukstā kara spiegu filmu tematiku, padarot to arī aktuālu mūsdienu kino auditorijām. Es dievinu tās vēstures periodu filmas, kuras lieliski izmanto laikam piemērotus atribūtus, un redzēt nevainojami tīrus Porsche 911, VW Passat, BMW E32, žiguļus un citas automašīnas braucam pankiem pilnās Berlīnes ielās ir vienkārši bauda acīm (protams, nevar ignorēt arī lielisko Šarlīzi Teronu). Filmas dažkārt pārmēru samežģītais stāsts šajā gadījumā var arī nostāties otrajā plānā, jo summa ir lielāka nekā saskaitāmo vērtība.
Vērtējums – 3+/5
16. Gung Ho
Man Maikls Kītons saistās tikai ar Betmenu. Tāpēc man bija pārsteigums redzēt, ka viņš ir arī lielisks komēdiju aktieris. Gung Ho ir filma, kuru es izvēlējos skatīties, jo padzirdēju, ka Toyota direktori to izmanto kā piemēru, kādas kļūdas nepieļaut, menedžējot rūpnīcas ASV un citās ārzemēs.
Šī filma ir klasiska kultūršoka komēdija, kurā bankrotējušās autorūpnīcas jaunie īpašnieki, japāņi, saskaras ar problēmam, kas rodas, kad japāņu un amerikāņu darba ētikas, standarti un kultūras nesader viena ar otru.
Protams, šajā filmā ir daudz uz novecojušiem stereotipiem bāzēta humora, kas mūsdienās tiktu plaši kritizēts, bet, ja uz to pavisam nedaudz piever aci, tad Gung Ho vēl aizvien ir smieklīga, un dažviet aktuāla arī mūsdienās. Piemēram, vairāki koncepti, kas šajā filmā tika parādīti kā kaut kas neticams un šokējošs, ir īstenība Amazon un citu kompāniju darba vietās.
Vērtējums – 3/5
17. American Factory
Gung Ho ir komēdija, bet American Factory ir dokumentālā filma, kas ir neticami līdzīga iepriekš aprakstītās filmas sižetam. Arī šī filma seko bijušās GM autorūpnīcas darbinieku kultūršokam ar tās jaunajiem īpašniekiem no Ķīnas. Tā 2019. gadā ieguva Oskaru dokumentālo filmu kategorijā, un, manuprāt, pelnīti.
Protams, šajā filmā nav triumfāla nobeiguma kā Gung Ho. Tā fokusē uz darbinieku cīņu par tiesībām veidot arodbiedrību un iegūt algas paaugstinājumus un drošus darba apstākļus. Man ļoti patika tiešais kontrasts starp filmas divām daļām – pirmajā ķīnieši ierodas Amerikā, un otrajā amerikāņi viesojas Ķīnā. Tas īpaši izcēla atšķirību starp Rietumu un Austrumu kultūrām un darba ētikām.
Man ļoti patīk šāda stila dokumentālās filmas, kas tā vietā, lai izmantotu standarta “eksperts runā kamerā” stila struktūru, stāstu veido ar safilmēto materiālu un vidē esošajiem cilvēkiem. Tā šķita organiska un plūstoša, un, apvienojumā ar iespaidīgajiem 4K izšķirtspējas kadriem, radīja sajūtu, ka tā ir emocionāla drāma, nevis kārtējā garlaicīgā politiskā dokumentālā filma.
Mani pārsteidza, ka rūpnīcas īpašnieki bija tik atvērti un ļāva filmas autoriem iekļūt rūpnīcā un sekot viņiem līdzi, jo filmā viņi netika parādīti kā labie. Patiesībā rezultāts bija tieši pretējs – pēc filmas publicēšanas rūpnīcā tika uzsākta izmeklēšana par darbinieku tiesību pārkāpumiem.
Vērtējums – 4/5
18. TENET
Šī filma auditoriju vidū ir izraisījusi pretrunīgu reakciju. Vairāki kritiķi un interneta komentētāji ir izteikuši viedokli, ka šī filma īpaši izceļ Nolana filmu vissliktākās īpašības – garlaicīgus varoņus, pārmēru sarežģītu stāstu, un viņa kā režisora pompozitāti. Un lielā mērā es tam varu piekrist, bet man Tenet tik un tā patika, un es to uzskatu kā labi pavadītas divarpus stundas.
Ja tu gaidi tādu prātu mežģošu koncepta filmu kā Memento vai Inception, es varu redzēt, kāpēc tu varētu vilties. Laika virziena maiņa kā pamatkoncepts ir interesants un unikāls, bet šī filma to pilnibā neizskaidro, un brīžiem šķiet, ka neizmanto to pilnībā. Es, to skatoties, izmantoju tādu pašu attaisnojumu, kā skatoties JoJo’s Bizarre Adventure piekto daļu – “TAS VIENKĀRŠI STRĀDĀ!”.
Man Tenet patika, jo es to uztvēru kā Džeimsa Bonda filmu ar interesantu triku (labākais Google tulkojums vārdam gimmick). Iespaidīgas kaujas ainas un mašīnu pakaļdzīšanās, ceļojums pa visu pasauli (arī Tallinu!), skaista Bonda meitene, krievu ļaundaris – tā ir Bonda filma!
Nolans ar savu IMAX kameru ir masu skatu meistars, un, skatoties šo filmu ar 4K monitoru, es nevarēju beigt veikt ekrānšāviņus, jo tie ir elpu aizraujoši. Filma sajūtas liela un plaša. Protams, IMAX kamerai ir viens liels mīnuss, kurš ir visās Nolana filmās kopš The Dark Knight – IMAX kadri ir 16:9 formātā, bet dialogu ainas ir 21:9 ar melnajām malām. Līdz ar to radās sajūta, ka spēlē datorspēli, kurā stāsta ainas ir ar melnajām malām, un tad sākas spēles process visā ekrānā.
Bet šīs filmas lielākais mīnuss ir skaņas dizains. Šajā filmā NEKO nevar dzirdēt. Dialoga ainas bieži vien nomāc fonā skanošie laivu motori, jūras viļņi, automašīnu dzinēji un mūzika. Par to sūdzējās kinoteātru auditorijas, un par to sūdzos arī es, skatoties Tenet ar kvalitatīvām austiņām. Es silti iesaku skatīties šo filmu ar subtitriem, lai nepalaistu garām lielāko daļu dialoga.
Vērtējums – 3/5
19. Sound Of Metal
Dzirde ir viena no tām lietām, kuru ir grūti novērtēt, līdz kamēr tā tev tiek atņemta. Man jau gadiem ilgi ir tinnīts – ausu zvanīšana, kas visspēcīgāk izpaužas tad, kad centies aizmigt pilnīgā klusumā. Par spīti tam, esmu turpinājis skaļi klausīties mūziku austiņās, apmeklēt metāla un elektronikas koncertus bez ausu aizsargiem, un kopumā ignorēt ausu veselību. Šī filma lika būtiski par to padomāt, un vismaz neignorēt iPhone kaitinošos brīdinājumus par ilgstošu skaļas mūzikas klausīšanos.
Filmas galvenais varonis, rokgrupas bundzinieks, pazaudē savu dzirdi, un Sound of Metal seko līdzi viņa gaitām, sadzīvojot ar faktu, ka viņa galvenais darba instruments – ausis – vairs nestrādā. Tā ir emocionāla drāma, kuru es iesaku noskatīties jebkuram. Tā nav ne salkana, ne pārmēru nomācoša.
Vislielākie slavas vārdi jāvelta skaņas dizainam, jo tas vietām ļoti precīzi un meistarīgi attēlo, ko dzird un ko nedzird galvenais varonis. Tas ir nepatīkams un brīžiem liek justies neērti, bet ar to šīs filmas emocionālā saikne tiek pastiprināta augstākā līmenī.
Sound of Metal ir filma, kas parāda to, kas notiek, ja skatās TENET pilnā skaļumā.
Vērtējums – 5/5
20. Promising Young Woman
Viena no vispopulārākajām filmām pagājušajā gadā, kas ļoti labi iederas šībrīža pasaulē. Tā ir atriebības filma ar šķipsnu sociālu komentāru gan par seksuālu vardarbību, gan par to, cik lielā mērā klusēšana ir līdzdalība.
Galvenās varones ceļš uz atriebību ir izklaidējošs un interesants, un filma visas savas divas stundas noturēja interesi. Brīžiem šķita, ka filma pārcenšas ar savu vizuālo stilu un varoņiem, bet kopumā tā ir solīda filma, kuru izvēlēties, ja gribas kaut ko noskatīties.
Vērtējums – 3/5
21. Paprika
Kristofers Nolans ir teicis, ka Paprika ir viens no galvenajiem iedvesmas avotiem viņa grāvējam Inception, un, to noskatoties, varu saskatīt līdzības abās filmās. Abu filmu pamatkoncepts ir par ierīci, kura spēj iekļūt citu cilvēku sapņos.
Tas, protams, nenozīmē, ka Holivuda kārtējo reizi ir zagusi idejas no japāņiem. Abas filmas ir atšķirīgas, un izmanto pamatkonceptu diviem pavisam dažādiem stāstiem un metodēm. Es iesaku Paprika jebkuram Inception fanam, jo tā ir skaista, aizraujoša un kvalitatīva animācijas filma.
Paprika vizuālais stils ir brīnumains, un mūzika – dīvaina šī vārda vislabākajā nozīmē. Diemžēl 2010. gadā režisors Satoši Kon zaudēja cīņā ar vēzi, un, aizejot 46 gadu vecumā, liek domāt, cik lielisku filmu mēs zaudējām ar viņa pāragro nāvi.
Protams, Paprika nav filma, kuru uzlikt bērniem uz planšetdatora vai televizora, lai uz pusotru stundu apklust un liek pieaugušos mierā – Paprika satur dziļas un nopietnas tēmas, kā arī kailumu divās ainās.
Vērtējums – 4/5
